No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.
Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm.
Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.
“Patriarha rudens” programmā piecas izrādes piedāvās jaunie režisori, kuri izrādes veidojuši sadarbībā ar dažādiem Latvijas profesionālajiem teātriem: “Kontrabass” (rež. Henrijs Arājs, Dailes teātris), “Persona” (rež. Mārtiņš Gūtmanis, Latvijas Nacionālais teātris), “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska, Ģertrūdes ielas teātris), “Konklāvs” (rež. Klāvs Kristaps Košins, Dirty Deal Teatro), “Dzīvais ūdens” (rež. Ilze Bloka, Valmieras drāmas teātris). Izrādi “Dzīvais ūdens” 8. oktobrī plkst. 14.00 un 18.00 būs iespējams noskatīties LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”.
Savukārt laikmetīgās dejas horeogrāfi aicinās uz desmit izrādēm. LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” būs iespējams noskatīties izrādes “Elaeis Guineensis” (hor. Ramona Levane), “divatā ar sevi” (hor. Marģers Vanags), “SYNC” (hor. Līva Apšeniece), “ANIMA” (hor. Darja Turčenko), “Aistēti” (hor. Roberta Gailīte), “Horizontā” (hor. Gundega Rēdere) un “Mans skābais krējums” (hor. Vladimirs Goršantovs). Savukārt LKA E. Smiļģa Teātra muzejā – “Starpstadija” (hor. Katrīna Stepiņa), “Draudzene” (hor. Ģirts Dubults), “nevaru gribu. vajag nevaru. nevajag varu” (hor. Simona Ozola). Visās izrādēs jaunieši dejas formā reflektē par sev svarīgām tēmām – sevis izzināšanu, attiecībām ar tuvākajiem, attiecībām ar apkārtējo vidi utml.
Tāpat LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” būs iespēja noskatīties divu jauno aktieru kursu – Valmieras un Liepājas – diplomdarba izrādes. 4. oktobrī plkst. 13.00 un plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties Liepājas teātra viesizrādi “Cietsirdīgās spēles” (rež. Dmitrijs Petrenko). Tā tapusi pēc Alekseja Arbuzova darba motīviem un vēsta par bērnu attiecībām ar vecākiem, precīzāk – par vecāku attiecībām ar saviem bērniem. Savukārt 5. un 6. oktobrī plkst. 18.00 “Zirgu pastā” tiks spēlēta LKA aktiermākslas programmas absolventu izrāde “Blanša. Baltais mežs” (rež. Mihails Gruzdovs). Izrāde piedāvā variācijas par Tenesija Viljamsa lugu “Ilgu tramvajs”, kurā galvenā varone Blanša, visu zaudējusi, dodas meklēt mieru pie savas māsas ticībā, ka laime vēl ir iespējama.
Divpadsmitajā festivālā “Patriarha rudens” LKA Nacionālā filmu skola pirmo reizi skatītājiem piedāvās veselas trīs studentu filmu skates, ko veidojuši dažādu kursu studējošie. Otrdien, 5. oktobrī plkst. 20.00 skatē “Veiksmes slepenais kods” tiks rādītas 1. kursa veidotās žanra filmas. 6. oktobrī skatē “Sausie miljonāri” – 2. kursa žanra filmu izlase. Savukārt maģistra studijās tapušās īsfilmas skatē “Atgadījums Debesbraukšanas dienā” būs iespējams redzēt ceturtdien, 7. oktobrī plkst. 20.00. Visas filmu skates notiks LKA Nacionālās filmu skolas telpās Elijas ielā 17.
Godinot režisoru Oļģertu Kroderu viņa simtgades jubilejas gadā, no 4. līdz 7. oktobrim plkst. 10.45–12.15 Ludzas ielas 24 Lielajā zālē notiks režisoram veltīts lekciju-sarunu cikls. Tajā piedalīsies Valda Čakare, Edīte Tišheizere, Evita Sniedze un Juris Bartkevičs, apskatot O. Krodera saikni ar Liepājas teātri un Valmieras drāmas teātri, vērtējot, kāds ir O. Krodera aktieris un reflektējot par O. Krodera vietu Latvijas teātrī. Lekciju ciklu 8. oktobrī noslēgs Oļģerta Krodera izrāžu rekonstrukcijas. LKA “Audiovizuālās mākslas” teorijas specializācijas studenti ir sagatavojuši trīs Oļģerta Krodera izrāžu rekonstrukcijas, par pamatu izmantojot trīs dažādās desmitgadēs iestudētas O. Krodera izrādes, kurām nav pieejams pilns videoieraksts – “Romeo un Džuljeta” Valmieras drāmas teātrī (1966), “Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” Valmieras drāmas teātrī (1972) un “Hamlets” Latvijas Nacionālajā teātrī (1997). Izmantojot visus pieejamos pētniecības avotus (aprakstus, recenzijas, arhīvu materiālus, fotogrāfijas, intervijas u.c.), studenti mēģinās iespējami pilnvērtīgi un precīzi rekonstruēt izrādi (režisora interpretāciju, aktierspēles raksturojumu, vizuālos aspektus, mūzikas nozīmi u.tml.) un izveidot prezentāciju, kas sniegtu ne vien informāciju, bet arī iespaidu par attiecīgo iestudējumu.
Festivāla laikā apmeklētājus sagaidīs vēl divi īpaši notikumi. Svētdien, 3. oktobrī plkst. 15.30 LKA Teātra mājas “Zirgu pasts” 2. stāvā tiks atklāta mākslinieku apvienības “4K” veidotā izstāde konservatīviem skatītājiem. Četri mākslinieki – jaunie scenogrāfi Andris Kaļiņins, Katrīna Ieva, Madara Mela un Ieva Stalšene turpina jau pagājušajā gadā iesākto sadarbību ar festivālu. Savukārt 5., 6. un 9. oktobrī plkst. 16.00 skatītājiem būs iespēja iepazīt Eduarda Smiļģa ielu no cita skatupunkta, dodoties audiostāstu pastaigā “Fantāzijas intervences Smiļģa ielā”, ko veidos LKA Audiovizuālās un skatuves mākslas maģistrantūras 2. kursa studenti kopā ar pasniedzēju Ivo Briedi.
Festivāla noslēguma pasākums un apbalvošana notiks 8. oktobrī plkst. 21.00 LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”.
Festivāla biļetes atrodamas vietnē www.ticketshop.lv. Izrādēm “Persona”, “Kontrabass”, “Cietsirdīgās spēles”, “Konklāvs” un “Dzīvais ūdens” – www.bilesuparadize.lv, savukārt “Prometejs” – www.git.lv. Pieteikšanās uz festivāla bezmaksas pasākumiem, rakstot uz pasakumi@lka.edu.lv.
Festivālu rīko Latvijas Kultūras akadēmija, atbalsta –Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Foto: Publicitātes
