Par aizvadītā gada vārdu atzīts vārds "atkraste", spārnoto teicienu "salauztā slotaskāta krimināllieta" bet par nevārdu - "uzstādījums", informē akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" organizatori.
Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, arch., sabiedriskā darbiniece Maija Sinka-Gobiņa, valodniecības profesore Dace Markus, vietnes LVAK.wordpress.com redaktors Valters Feists, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks, rakstnieks un reklāmas tekstu speciālists Pēteris Pūrītis, tulkotājs, literārais redaktors un terminologs Aldis Lauzis un valodniece, RLB Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa.
Žūrijas uzmanība bija pievērsta ne vien krievu vai angļu valodas ietekmei, ar ko sadzīvojam jau ilgi, un nevēlamajām tendencēm, bet arī jaunu, vajadzīgu vārdu darināšanai. Gada vārda nominācijā īpaši izceļami ir «rītdienīgs», «papēžmeitene», «pārzīmološana», «dabpratība», arī bieži lietotais uzvārds, kurš citās valstīs jau kļuvis par sugasvārdu – «Porziņģis».
2015.gada vārda titulu izkarojusi "atkraste" – tā vienā vārdā ļauj apzīmēt jūras piekrastes zonu, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā.
2015.gada nevārda gods piespriests vārdam "uzstādījums", kas nevietā tiek lietots kā "mērķis", "iestatījums" (datorikā), "nostādne", "princips" u.tml. Nevārdu kategorijā bija pieteikts arī LNB restorāna nosaukuma sākotnējais variants –«Kleever», arī "brančs", «sadalāmie bēgļi», "dzīve ar garšu", "alarmists" un daudzi citi.
Spārnoto teicienu kategorijā no pieteiktajiem teicieniem spilgtākie piemēri: "Kļūdu bijis daudz, bet sistēma kārtībā", "Es tajā laikā biju Ķīnā.", "Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost", "Sods par braukšanu sabiedriskajā transportā", "Salauztā slotaskāta krimināllieta", "Mūs var glābt aukstums un nabadzība".
Spārnotākais 2015. gada teiciens: "Salauztā slotaskāta krimināllieta", kas raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kurš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu. Gada teiciens precīzi atspoguļo lietas būtību: krimināllieta ierosināta un jau divās tiesu instancēs izskatīta tikai sakarā ar salauztu slotaskātu.
Pievēršam uzmanību arī savārstījumiem vai samudžinājumiem, kas dzīvo valodas telpā. Tādu diemžēl ir samērā daudz, piemēram: «Muzikālo skanējumu nodrošinās mūziķu orķestris,» «Mēģinot glābt savu suni, saimnieci sakož kaimiņu suns,» «Bērnu veidošanas komplekts,» «Instrukcija bērna lietošanai skolā.» Kā gada spilgtāko savārstījumu var minēt šo piemēru: «Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas «AirBaltic» attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.»
Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu speciālbalvu piešķir teiciena «ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost» autoram. RLB valde to novērtējusi kā gada latviskāko teicienu gan burtiskā (tas raksturo mūslaiku norises), gan filosofiskā nozīmē. Balvas saņēmējs ir teiciena autors Vladis Spāre. Balvu – Jaņa Rozentāla freskas reprodukciju – pasniedzis RLB priekšsēdis Guntis Gailītis. RLB balva piešķirta neatkarīgi no triju rīkotājorganizāciju kopīgās žūrijas, tomēr vērtējot visu to pašu iesūtījumu klāstu (izņemot nevārdus).
Akcijas rīkotāji atgādina, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv var iesūtīt visu gadu.
Foto:ClkerFreeVectorImages/https://pixabay.com/en/users/ClkerFreeVectorImages-3736//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
