Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija nosaukusi labākos Latvijā 2014. gadā izdotos literāros darbus.
Ekspertu komisija, tai skaitā literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs, dzejnieks, tulkotājs un žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš, publicists, portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova – par labākajiem Latvijā 2014. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi :
labākais dzejas darbs –
Dmitrijs Sumarokovs „Café Europe”, Orbīta,
Inese Zandere „Putna miegā”, Neputns,
Ieva Rupenheite „nepāriet”, Neputns,
Uldis Bērziņš „Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā”, Neputns;
labākais prozas darbs –
Arno Jundze „Putekļi smilšu pulkstenī”, Zvaigzne ABC,
Inga Ābele „Klūgu mūks”, Dienas Grāmata,
Osvalds Zebris „Gaiļu kalna ēnā”, Dienas Grāmata,
Pauls Bankovskis „18”, Dienas Grāmata;
labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem –
Ieva Melgalve „Bulta, Zvaigzne un Laī”, Zvaigzne ABC,
Māris Rungulis „Lapsu kalniņa mīklas”, Liels un mazs,
Inga Gaile „Vai otrā grupa mani dzird?”, Liels un mazs,
Ieva Samauska „Oliņš Boliņš sēž uz soliņa", Zvaigzne ABC;
labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā –
Daces Meieres tulkojums: Kurcio Malaparte „Nolādētie toskānieši”, Neputns,
Mairas Asares tulkojums: Ļena Eltanga „Akmens kļavas”, Jāņa Rozes apgāds,
Daces Deniņas tulkojums: Gunsteins Bake "Moda un Oda. Romāns par satiksmi", Mansards,
Jāņa Krastiņa tulkojums: Josefs Škvoreckis „Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, Mansards;
spilgtākā debija literatūrā –
Ilze Sperga „Dzeiveiba”, Cymuss,
Daina Tabūna „Pirmā reize”, Mansards,
Katrīna Rudzīte „Saulesizplūdums”, Literatūras kombains.
Ekspertu komisija speciālbalvu par ieguldījumu literatūrzinātnē piešķīrusi Evai Eglājai-Kristsonei par pētījumu „Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”, ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un kas veltīts latviešu literātu kontaktiem abpus dzelzs priekškara 20. gadsimta politisko kolīziju kontekstā.
Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim (dz. 1949) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā – dzejā un atdzejā, kā arī par nozīmīgo devumu intelektuālās domas attīstībā Latvijā.
„Leons Briedis ir daudzpusīgs, pamanāms un mainīgs. Viņa pirmie dzejoļu krājumi ienesa svaigas nianses 20. gs. 70.–80. gadu dzejā, daudzveidoja tā laika stilistiku un izteiksmes līdzekļus. Vēlāk viņa estētiskais dumpīgums un maksimālisms aktualizēja romantisko liriku, dzejnieks prasmīgi spēja apvienot tautasdziesmu ar klasiskās dzejas motīviem un modernisma elementiem. Manuprāt, līdz šim nav pienācīgi novērtēts Leona Brieža paveiktais paša dibinātajā un vadītajā žurnālā „Kentaurs XXI” un izdevniecībā „Minerva”. Viņa entuziasms un sistemātiskais darbs, popularizējot pasaules intelektuālo literatūru Latvijā 20. gs. 90. gados, ir apbrīnas vērts,” raksta dzejnieks, atdzejotājs, žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš.
„Dzejas pielūdzējs un radītājs, daudzu dzejas grāmatu, kā arī tautā populāru dziesmu tekstu autors, viņš gadu gaitā apguvis romāņu valodas un atdzejojis izcilu dzejnieku darbus. „Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija” (2001) ir bijusi dāsns avots ne vienam vien topošajam, bet tagad jau atzītam jaunās paaudzes dzejniekam. Tā, tāpat kā otra apjomīgā – "Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs." (2014), ir Leona Brieža nevīstošs atdzejotāja darba vainagojums,” saka dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs.
„Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām. Visu savu mūžu nepagurstoši karojot literatūras pusē, Leons Briedis ir spējis paveikt daudzus klusus varoņdarbus – ieviešot jaunas un attīstot tradicionālas formas dzejā, atdzejā, intelektuālo žurnālu izdošanā, spraigu un radošu starptautisku sakaru uzturēšanā ar citu tautu literatūras bruņiniekiem,” vērtē publicists, portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: "Literatūra un Māksla", "Jaunās Grāmatas", "Grāmata" u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.
Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2015. gada 24. aprīlī plkst. 18 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAs lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija „MĀJO”. Ceremoniju veido dzejniece un dramaturģe Inga Gaile, režisore Elīna Martinsone un scenogrāfe Ieva Kauliņa.
Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt LALIGABA balvai nominētos autorus un viņu darbus, 11. aprīlī plkst. 18 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Rīgā, Krāsotāju ielā 12 notiks LALIGABA dzejas lasījumi, savukārt 18. aprīlī plkst. 18 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas darbnīcās Rīgā, Lāčplēša ielā 55 notiks LALIGABA prozas lasījumi. Visi pasākumi pieejami ikvienam interesentam bez maksas.
Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.
Foto: Publicitātes
