Noslēgumam strauji tuvojos mācību gads, kas lielākoties aizvadīts attālinātajās mācībās. Neierastais mācīšanās formāts sniedzis gan vairākas jaunas metodes, ko iespējams izmantot pēc pandēmijas, gan izgaismojis vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, nepieciešamību bērnos attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes un vecāku vēlmi palīdzēt mācībās, kas var kavēt šo prasmju pilnveidi.
Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode stāsta, cik svarīgi ļaut bērniem mācīties pašiem, t.sk. arī kļūdīties, kā arī iesaka, kādas pandēmijas laika metodes vērtīgi saglabāt arī nākotnē.
Tehnoloģijas maina mācīšanās veidu
Jaunais izglītības standarts nosaka vairākas 20. gadsimta prasmes, kas bērniem jāpilnveido, piemēram, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, komunikācija, spēja orientēties informatīvajā telpā, IT prasmes, kā arī pašvadīta mācīšanās, kas ir viena no būtiskākajām caurviju prasmēm. Gads, ko aizvadījām, mācoties attālināti, bija laba iespēja sekmēt daudzas no šīm prasmēm. Turklāt arī tehnoloģiju attīstība nepārtraukti maina veidu, kā bērni mācās, bet pedagogi – māca.
Neskaitāmi rīki un platformas
Ja attālinātās mācības netiek uztvertas kā darbs ar ierasto mācību grāmatu pie ieslēgtas kameras un tiek izmantoti dažādi rīki un platformas, tās var sniegt lielu ieguvumu. Ir neskaitāmas platformas, piemēram, Jamboard, MS Teams, IXL, Miro, Edpuzzle u.c., ko esam integrējuši mācību procesā, ļaujot bērniem mācīties ne tikai interesantā un mūsdienīgā veidā, bet arī katram savā tempā. Par katru no tām varētu stāstīt stundām ilgi, bet īsumā sakot, MS Teams ļauj mācīties ne tikai tiešsaistes stundās, bet arī pedagogiem sniedz iespēju veidot pārbaudes darbus. IXL, ko izmantojam matemātikā, ļauj paraudzīties, kādas mācību metodes tiek piedāvātas citur pasaulē. Tas ir veids, kā izmērīt katra bērna individuālo dinamiku attiecīgajā priekšmetā, turklāt katram bērnam ir iespēja papildināt zināšanas tieši tajās jomās, kurās tas nepieciešams tieši viņam, jo programmas automātiski ģenerē jaunus uzdevumus, vadoties pēc iepriekš veiktajiem darbiem un to rezultātiem.
Mācās, lai iegūtu zināšanas, nevis atzīmes
Attālināto mācību laikā skolēni intensīvi varēja attīstīt arī pašvadītās mācīšanās prasmes. Skolēniem ar augstāku motivāciju mācīties individuāli un savā ritmā nereti ir vieglāk, nekā tradicionālajā veidā. Turklāt tas ļauj izvērtēt katra skolēna dinamiku – izaugsmi attiecībā pret sevi pašu. Šī individuālā dinamika ir daudz būtiskāks rādītājs, nekā atzīme ciparu izteiksmē. Vērtējot skolēna izaugsmi, būtībā notiek dialogs starp viņu un pedagogu, iespējams identificēt dažādas prasmes, kas ir ļoti augstā līmenī, vai tieši pretēji – jāuzlabo. Gan vecākiem, gan skolotājiem ir vērts atcerēties, ka bērni mācās, lai iegūtu zināšanas, nevis – iegūtu atzīmes. Summatīvā vērtēšana jeb skolēna snieguma novērtēšana ar atzīmi palīdz konstatēt faktu, bet ar formatīvās vērtēšanas palīdzību skolotājs atbalsta, sekmē un precīzi virza mācīšanos, lai skolēns sasniegtu konkrētos stundai vai ilgākam laika posmam plānotos mērķus.
Palīdzēt ir vieglākais ceļš
Vēl viena būtiska atziņa, ko sniedza attālinātais mācību process – vecākiem jāļauj bērniem iet savu mācīšanās ceļu, jāļauj pašiem pildīt uzdoto un, jā, arī kļūdīties. Būdama mamma, es arī lieliski saprotu intuitīvo vēlmi palīdzēt bērnam, īpaši redzot, kad kāds uzdevums sagādā grūtības un ja tā ir tēma, ko pati labi pārzinu. Šajā brīdī jāatceras, ka palīdzot mēs kavējam bērnu attīstīt tik ļoti nepieciešamās pašvadītās mācīšanās prasmes. Bērns iegūs daudz vairāk, ja darīs pats, arī tad, ja mācību procesa laikā viņš kļūdīsies. Kļūdīties ir normāli, un mums, vecākiem, jāmācās pieņemt fakts, ka arī mūsu bērni var kļūdīties. Palīdzēt ir vieglākais ceļš, bet vienlaikus tas nozīmē grūtību riskus, ar ko bērns var saskarties, atgriežoties klātienes nodarbībās skolā.
Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode
Foto: Publicitātes
