Šīs nedēļas beigās uzzināsim, kā situāciju – saslimšanu ar infekcijas slimībām – Latvijā vērtē Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti. Viņu pārstāvēto iestādi var dēvēt par augstāko institūciju Eiropā, kas nodarbojas ar slimību kontroli, tomēr uz Latviju šie eksperti ieradušies pēc Veselības ministrijas uzaicinājuma, nevis lai inspicētu, cik pareizi vai nepareizi Latvijā tiek strādāts, tā Neatkarīgajai apgalvo Veselības ministrijā (VM).
Kopā ar ECDC ekspertiem Latvijā ieradušies arī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja pārstāvji. Kā zināms, šā biroja vadītāja Žužanna Jakoba pavisam nesen viesojās Latvijā un veltīja skarbus aizrādījumus mūsu valdībai par nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei kopumā. Vizītes mērķis ir izvērtēt infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu. Ekspertus interesē vispārējā situācija, bet arī īpašas jomas, piemēram, HIV/AIDS un tuberkulozes uzraudzība. Tas saistīts ar to, ka nesen Latvijā šajā jomā veiktas reformas (no sākuma likvidēta Sabiedrības veselības aģentūra, kas uzraudzīja HIV infekcijas profilakses jautājumus, tad Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika tika pievienota Latvijas Infektoloģijas centram). Eiropas ekspertu uzmanības lokā ir arī seksuāli transmisīvo slimību (STS) izplatība un antibiotiku rezistences jautājumi.
Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, ko izpētīja Neatkarīgā, infekcijas slimību uzliesmojumiem ir tendence atkārtoties. Tiesa, tas atkarīgs no konkrētas slimības. Piemēram, HIV infekcijas uzliesmojums bija cieši saistīts ar intravenozo narkotiku plašu lietošanu pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Latvijā ienāca heroīns no Krievijas. Tas sekmēja HIV, B un C hepatīta izplatīšanos narkotisko vielu lietošanas laikā, piemēram, izmantojot vienu un to pašu šļirci. Pateicoties zemā sliekšņa centriem, kur narkotiku lietotāji var šļirces apmainīt, kā arī informācijai, kā neinficēties, izplatība tieši narkotiku lietotāju vidē ir būtiski samazinājusies.
Epidemiologi sit trauksmes zvanu, ka valstī strauji aug saslimšana ar dažādām infekcijas slimībām, turklāt vairākas no tām saistītas tieši ar personīgo higiēnu, ne tik daudz ar kādu bīstamu, neredzētu vīrusu. Visintensīvākais saslimstības pieaugums šāgada pirmajā pusgadā ir novērots ar zarnu infekcijas slimībām, kašķi, STS un legionelozi. Saslimšana ar vīrusu zarnu infekcijām pieaugusi par 59%, ar salmonelozi par 39%, ar kašķi – 80%. Arī STS nesnauž – praktiski ar visām šīm slimībām – gonoreju, hlamidiozi (par 316% vairāk!) un citām – slimo arvien vairāk. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs spriež: cilvēki nevēršas pie ārsta, daudzi finansiālu problēmu dēļ, bet neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplatīšanai. Infekcijas slimības var izplatīties ļoti ātri uzliesmojumu un epidēmiju veidā, piemēram, kā tas notika 2008.–2009. gadā, kad ar A hepatītu saslima vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju.
***
Infekcijas slimības
Poliomielīts
Latvijā kopš 1962. gada nav reģistrēti saslimšanas gadījumi ar poliomielītu, un valsts kopš 2002. gada ir sertificēta kā no poliomielīta brīva valsts. Pasaulē izplatās, arī kaimiņu valstīs Krievijā, Ukrainā
Masalas
Masalu vīruss pašreiz plaši cirkulē Eiropā – Francijā, Spānijā, Beļģijā, Rumānijā, Bulgārijā un citās valstīs. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā reģistrēts viens gadījums
Difterija
Latvijā ir pieejama bezmaksas vakcīna, tomēr ik gadu konstatē vairākus saslimšanas gadījumus. Tā ir ļoti bīstama infekcijas slimība
Legioneloze
Izplatās ūdens cirkulācijas sistēmās
Avots: nra.lv
