Tweet |
|
Satiekoties ar draugiem un radiniekiem, Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk nekā citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāji mēdz pārrunāt vietējos politiskos jautājumus, kas attiecas uz konkrēto pašvaldību, kurā viņi dzīvo, kā arī valsts līmeņa politiskos jautājumus.
To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia" veikusi 2011.gada pavasarī.
28% Latvijas pilsoņu regulāri apspriež vietējā mēroga politiskos jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem. Vairāk nekā puse (56%) pilsoņu reizēm apspriež vietējos politiskos jautājumus, savukārt 16% pilsoņu vietējā mēroga politiskos jautājumus draugu un paziņu lokā neapspriež nekad.
Valsts līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem regulāri apspriež piektā daļa (19%) Latvijas pilsoņu. 60% pilsoņu valsts politikas jautājumus apspriež reizēm, savukārt piektā daļa (21%) valsts politikas jautājumus draugu lokā neapspriež vispār.
Tomēr Eiropas līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem un radiniekiem regulāri pārrunā vien desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu. Vairāk nekā puse (56%) Latvijas pilsoņu reizēm draugu lokā pārrunā Eiropas politikas jautājumus, savukārt trešā daļa (34%) Eiropas politikas jautājumus draugu lokā neapspriež nekad.
"TNS Latvia" sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga norādījusi, ka līdzīgi kā Latvijas pilsoņu vidū arī visu ES dalībvalstu pilsoņu vidū salīdzinoši biežāk tiek apspriesti vietējie un valsts politiskie jautājumi – attiecīgi lielākā daļa ES 27 dalībvalstu pilsoņi apspriež vietējos politiskos jautājumus (kopā 73% - 21% apspriež regulāri un 52% reizēm) un valsts līmeņa politiskos jautājumus (kopā 73% - 19% apspriež regulāri un 54% apspriež reizēm).
Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion & Social" Eirobarometra pētījumu veica no 2011.gada 6. līdz 26.maijam, aptaujājot 26 713 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.
Latvijā Eirobarometra pētījumu veica "TNS Latvia", aptaujājot 1 007 Latvijas un citu ES valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
Avots: nra.lv