Šā gada deviņos mēnešos 24 nelaimes gadījumi darbā beigušies letāli, informē Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis. «Šis gads statistikas ziņā ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā,» uzsver R. Lūsis.
Šogad kopumā dažādas traumas darba vietā guvuši 902 cilvēki, salīdzinājumam – pērn deviņu mēnešu laikā cieta 798 darbinieki.
Visbiežāk šogad smagi un letāli nelaimes gadījumi notikuši apstrādes rūpniecībā (31%), it sevišķi kokrūpniecībā, «neraugoties uz pārbaudēm, ko inspekcijas darbinieki veica šīs jomas pārstāvētajos uzņēmumos», piebilst R. Lūsis.
Ja darba devējam vienalga
Izvērtējot cēloņus, VDI konstatējusi darba devēju vieglprātīgo attieksmi pret darba drošības jautājumiem, piemēram, darba devēji nebija nodrošinājuši padotajiem atbilstošus darba aizsardzības līdzekļus, kā arī apmācības, instrukcijas bija veiktas formāli vai tādas nemaz nebija notikušas. «Tomēr ne mazums gadījumos tika konstatēta arī paša darbinieka vaina, proti, viņš darbu veica izklaidīgi, neuzmanīgi, nelietoja izsniegtos darba aizsardzības līdzekļus, neievēroja darba drošības prasības, visraksturīgākā situācija – neizslēdzot iekārtu, mēģina no tās izdabūt kādu iesprūdušu, piemēram, koka, atgriezumu,» teic R. Lūsis.
Viņš ir pārliecināts, ka drošu darba kultūru var uzņēmumā iedzīvināt tikai tad, ja pats darba devējs saprot tās nozīmi un svarīgumu. «Ja darba devējam ir vienalga, vai darbinieks darbu veic alkohola reibumā, lieto vai nelieto aizsarglīdzekļus, naivi cerēt, ka par šiem jautājumiem aizdomāsies darba ņēmējs.»
Muļķīgas prasības
VDI direktora pienākumu izpildītājs novērojis, ka daudziem izpratne par darba drošību aprobežojas ar parakstu instrukciju žurnālā, iztiekot bez reālām apmācībām. R. Lūsis piebilst, ka visbiežāk par drošu darba vidi aizdomājas tikai pēc notikušas nelaimes un tā savukārt nozīmē lielus izdevumus gan darba devējam, gan darbiniekam, gan valstij kopumā. Piemēram, pērn sakarā ar nelaimes gadījumiem un arodslimībam izdevumi par darbnespējas lapām pārsniedza 1 200 000 latu. «Klāt vēl jāpieskaita darba devēju zaudējumi (materiāltehniskie, produkcijas), ārstēšanās izdevumi, kā arī naudas izteiksmē neizmērāmās emocionālās un fiziskās ciešanas,» norāda VDI direktora pienākumu izpildītājs.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš uzsver, ka Latvijā darba devēji darba aizsardzību saredz vien kā liekus izdevumus un to raksturo kā nevajadzīgas prasības. «Taču ieguldījumi darba aizsardzībā atmaksājas, tas ir pierādīts daudzos valstu pētījumos. Nesen tika publicēta ekonomiskā analīze par darba aizsardzības radītajiem zaudējumiem Austrālijas ekonomikai, un tie veidoja 5,9% no iekšzemes kopprodukta. Vidēji uzskata, ka tie ir apmēram 4%,» akcentē I. Vanadziņš.
Labi jūtas, labi strādā
Viņš turpina: «No ieguldījumiem darba aizsardzībā var gūt divus ekonomiskus labumus: pirmkārt, novērst zaudējumus, kas būtu radušies, notiekot nelaimei (piemēram, uzņēmuma līmenī viena neliela nelaimes gadījuma vidējās izmaksas ir ap 300 latu), otrkārt, palielināt peļņu (uz izmaksu, produktivitātes rēķina), jo, piemēram, liela daļa produktivitātes ir saistīta ar darba aizsardzību. Darba aizsardzības modernā koncepcija nav tikai aizsardzība pret troksni vai putekļiem, bet labklājība darbā. Produktivitāte ir lielā mērā saistīta ar nodarbinātā pašsajūtu, kuru tiešā veidā ietekmē darba vide. Darba devējiem ir vērts ieguldīt it visā, kas samazina darbinieku nogurumu, pārslodzi, kas samazina saslimšanas riskus (tādējādi sarūk arī slimības lapu skaits) un nelaimes gadījumu iespējas, jo tieši noguruši cilvēki visbiežāk kļūdās, var gūt traumas. Un ieguldījumi nenozīmē lielas naudas summas, reizēm pietiek pareizi un darbiniekiem ērti izvietot iekārtas, ar kurām viņiem jāstrādā.
Avots: nra.lv
| Tweet |
|
