No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā sāks demonstrēt jauno filmu studijā “Mistrus Media” veidoto režisora Dāvja Sīmaņa filmu “Marijas klusums”, kas pasaules pirmizrādi jau piedzīvojusi 74. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā un saņēmusi prestižo Ekumēniskās žūrijas balvu.
Filma “Marijas klusums” ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.
“Latviešu auditorijai un arī starptautiski Marijas Leiko dzīvesstāsts savā ziņā raksturo laiku, ko mēdzam dēvēt par pasaules sajukšanu prātā: periodu, kas sākās ar Pirmo pasaules karu, revolūciju Krievijā un Vācijā, pēc tam arī starpkaru periodu ar autokrātisko, autoritāro režīmu veidošanos. Marijas Leiko personība kaut kā izceļo cauri šiem periodiem, šīm dažādajām vietām un ar savu pieredzējumu vai klātbūtni tās ļoti spilgti raksturo. Tas varbūt arī ir pats galvenais – viņa ir vēsturiska prizma, caur kuru mēs varam ieskatīties tā laika notikumos nevis no viena šaura leņķa, bet gan izgaismojot visu 20. gadsimta pirmo pusi ar tai raksturīgajām politiskajām un kultūras peripetijām, arī vēsturiskajām katastrofām, kas tajā laikā notikušas,” tā filmas režisors Dāvis Sīmanis.
Galvenās lomas filmā atveido Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska un Vilis Daudziņš, filmas radošā komanda – režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Filma veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju “Broom Films”.
Filma bija iekļauta 74. Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla Foruma programmā, kuras veidotāji norāda – “Marijas klusums” ir vēsturiski precīza un vienlaikus ļoti politiski aktuāla filma, sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors. Festivālā filma raisīja plašu mediju, apmeklētāju un starptautisko kritiķu atzinību. Kanāls Radio Svoboda publikācijā pēc Berlīnes kinofestivāla norādīja, ka šādu filmu Krievijā šobrīd nevarētu ne uzņemt, ne parādīt. Vācijas un Francijas kanāls ARTE TV atzīmēja, ka tas ir Austrumeiropas stāsts, kas ļoti konkrēti norāda uz to, kas notiek tagad. The Hollywood Reporter akcentēja paralēles starp mūsdienu kultūras zvaigznēm un to mēģinājumiem pietuvināties Putinam, savukārt izdevums Verdict norādīja uz filmas aizraujošo stāstu, kas montēts spiegu trillera stilā. Kino izdevums Cineuropa savā recenzijā izcēla aktierspēli, savukārt Igaunijas nozīmīgākais kultūras izdevums Siirp rakstīja, ka konflikta situācija filmā “Marijas klusums” ir aizraujoša un acīmredzamu iemeslu dēļ arī baltiešiem saprotama.
““Marijas klusums”, kas vēsta par Mariju Leiko un latviešu teātri “Skatuve” Maskavā, ir vienlaikus stāsts par kādu neizstāstītu latviešu vēstures lappusi un hibrīdautoritārismu un tā izpausmes formām, kas valda Krievijā. Līdz mums pastarpināti pienāk ziņas, ka Krievijā turpina mazināt Staļina realizētā terora noziegumu pieminēšanu; Sarkanajā terorā bojāgājušo skaits vēl aizvien nav zināms, un diez vai to jelkad būs iespējams noskaidrot; dažādas Krievijas varas un kultūras elites attiecību ciniskās izpausmes mēs ieraugām ziņās katru dienu. “Marijas klusums” dod mums iespēju gan ārpus Latvijas atkārtoti runāt par PSRS pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, gan Latvijā domāt par savas vēstures mazāk zināmajiem notikumiem un to sekām,” tā filmas producents Gints Grūbe.
Scenārijs balstīts reālos vēsturiskos notikumos, atspoguļojot Staļina realizētās nacionālās operācijas Krievijā, kas vērsās pret dažādu tautību cilvēkiem, nogalinot līdz pat miljonam cilvēku. Galvenās varones prototips Marija Leiko, kura 30. gadu vidū nonāca Maskavā un sāka strādāt latviešu teātrī “Skatuve”, bija viena no zināmākajām vācu mēmā kino aktrisēm, kas filmējusies vairāk nekā 30 filmās un 20. un 30. gados strādājusi slavenajā Maksa Reinharta teātra trupā Vācijā.
““Marijas klusums” ir viens no aktuālajiem un nozīmīgākajiem šā gada Latvijas kino starptautiskajiem panākumiem. Nozīmīgajā Berlīnes festivālā veiksmīgi pirmizrādītā režisora Dāvja Sīmaņa filma satricina gan ar talantīgu, stilistiski virtuozu vēstures lasījumu, gan precīzu trāpījumu aktuālajā sociālpolitiskajā kontekstā. Niansēti uzņemtā filma atklāj latviešu izcelsmes kino un teātra zvaigznes Marijas Leiko traģisko likteni, nonākot totalitārās sistēmas iznīcības mehānismā, – viņa kopā ar citiem Maskavas latviešu teātra “Skatuve” kolēģiem kļuva par Staļina represiju upuriem 1938. gadā. Stāsts vedina aizdomāties arī par personības atbildību un ētiskajam izvēlēm, jo filma pieskaras Latvijas kultūrtelpā maz atklātai tēmai – latviešiem, kas līdzdarbojās totalitārisma represiju sistēmas izveidē,” saka Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja.
Mariju Leiko attēlo aktrise Olga Šepicka-Slapjuma, kura iepriekš bijusi Jaunatnes teātra aktrise, filmējusies Jāņa Streiča filmā “Carmena Horrendum”, kā arī Jevgēņija Paškēviča filmās “Cilvēka dienas” un “Golfa straume zem leduskalna”. Augsta ranga PSRS nomenklatūras darbinieku Jēkabu Petersu atveido Artūrs Skrastiņš, PSRS drošības dienesta darbinieku, vienu no Staļina represiju organizētājiem Leonīdu Zakovski – Ģirts Ķesteris, režisori Annu Lācis – Inese Kučinska, bet Maskavas teātra “Skatuve” dibinātāju, režisoru Osvaldu Glāznieku – Vilis Daudziņš.
Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Lietuvas Nacionālais Kino centrs, Latvijas Televīzija, LMT, Tet un Valsts kultūrkapitāla fonds. Pēc Berlīnes filma jau piedzīvojusi pirmizrādi arī Viļņas Starptautiskajā kinofestivālā “Viļņas pavasaris”. Latvijā filmu sāks demonstrēt kinoteātros jau 4. aprīlī, un biļetes uz pirmizrādes seansiem nopērkamas visā Latvijā.
Filma veidota studijā “Mistrus Media”, kas iepriekš veidojusi tādas vēsturiskas filmas kā “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, “Janvāris” un daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un “Pansija pilī”.
Foto: Publicitātes
