Tuvojoties Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienai, Latvijas politiskā vide nāk klajā ne vien ar dažādām ierastām priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet arī ar virkni savdabīgu paziņojumu, kas apliecina: vairākums politiķu apzinās, ka šīs vēlēšanas daudziem var izrādīties liktenīgas.
Viens no lielākajiem pārsteigumiem ir kādreizējā ārlietu ministra, 5., 6., 7., 8. Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna paziņojums par gatavību vēlēšanās startēt kopā ar Aināra Šlesera vadīto LPP/LC. Politiķis uzskata, ka vienīgi A. Šleseram ir vīzija, kā valsts varētu nopelnīt naudu un kā tā būtu pareizi jāiztērē. Tāpat J. Jurkāns uzskata, ka valsti nav izzaguši trīs četri oligarhi, bet gan – ka vainojama līdzšinējā politiskā situācija kopumā.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks norāda, ka galvenā A. Šlesera problēma esot nespēja radīt pārliecinošu piedāvājumu vēlētājiem. «Neviens Jurkāns nespēs atrisināt ideju trūkumu. Šo gadu laikā Šlesers ir spējis radīt hiperaktīva, enerģiska, stingra vadītāja tēlu, kas sakārtojis lietas gan lidostā, gan ostā, taču pagaidām viņam nav neviena vēlēšanu vēstījuma, kas atbilstu šim tēlam. Šlesera aktivitātes drīzāk varam saukt par dīvainām: aicinājumi piešķirt Igoram Krutojam Latvijas pilsonību un solījumi atvilināt uz Jūrmalu Donalda Trampa investīcijas nav vērtējami nopietni,» klāstīja eksperts. Tiesa, politiskajās aizkulisēs tiek baumots: pragmatiskais A. Šlesers pēkšņi sācis rosīties tik haotiski, jo 11. Saeimas vēlēšanas viņam var izrādīties liktenīgas.
Neieguvis Saeimas deputāta mandātu, politiķis riskējot zaudēt arī bijību no tiesībsargājošo institūciju puses, kas savukārt varētu nozīmēt drīzu viņa nonākšanu šo iestāžu uzmanības lokā.
Ne mazāk dīvainas aktivitātes vērojamas arī Zatlera Reformu partijā: sava vārda došana partijai, peripetijas ap nekorekto partijas simboliku, kas pārāk atgādina Sarkanā Krusta emblēmu, kā arī piedāvājums par otro valsts valodu noteikt angļu valodu.
Nepieredzētu soli spēris arī Saskaņas centrs (SC), kurš premjera krēslam pieteicis divus kandidātus: Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Politiskajās aizkulisēs tiek spriests: lai arī tas partijai ļautu uzrunāt gan latviešu, gan krievvalodīgos vēlētājus, tomēr, nespējot sadalīt līdera lomu, SC esot sākušies iekšējie konflikti. Tiesa, ārēji SC saglabā saliedētas organizācijas tēlu, ko apliecina arī tas, ka apvienība vakar bija pirmā, kura Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 11. Saeimas deputātu kandidātu sarakstus ar 115 pretendentiem. Apvienības līderi būs Jānis Urbanovičs, Jānis Tutins, Sergejs Dolgopolovs, Valērijs Agešins un Ivars Zariņš. Tāpat jāpiebilst, ka arvien noteiktāk sāk iezīmēties kreisi noskaņotā SC tuvināšanās apvienībai Vienotība, ko vakar medijiem netieši uzsvēra arī tās pārstāvis Edgars Jaunups. Vēl pirms gada, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, Vienotība savu premjera amata kandidātu Valdi Dombrovski pretnostatīja SC līderim J. Urbanovičam, akcentējot diametrāli pretējos uzskatus. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars šādā simpātiju maiņā neredz neko pārsteidzošu: «Vienotībai nav nedz stingru pārliecību, nedz ideoloģijas, ko varētu kaut kam pretnostatīt. Viena vienīga vēlme pēc iespējas ilgāk noturēties pie varas, un šā mērķa vārdā viņi ir gatavi mānīt vēlētājus, katru reizi pozicionējoties kā izdevīgāk.
Avots: nra.lv
