Apzinoties pirmsskolas izglītības pieejamības ietekmi uz demogrāfiju un tautsaimniecību, kā arī ņemot vērā, ka ikvienas pašvaldības vadības primārās rūpes ir tās iedzīvotāji, viņu drošība, labklājība, kā arī pašvaldības attīstība kopumā, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība aicinājusi Latvijas pašvaldību vadītājus apvienoties darba grupā.
Darba grupas primārais uzdevums būtu izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas mazinātu birokrātiju un novērstu papildus slogu ārstiem un pirmsskolu audzēkņu vecākiem, ko rada obligātā prasība pēc ārstu zīmēm kavējuma gadījumā, lai saglabātu līdzfinansējumu; nodrošinātu atbilstošu un pārdomātu līdzfinansējuma apjomu mācību maksai par pirmsskolu, kas ir atbilstošs kopējam cenu un izmaksu pieaugumam valstī; nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem vecākiem un sekmētu pirmsskolu pieejamību.
“Vēlamies vērst ikvienas vietvaras uzmanību uz to, cik liela nozīme vecāku iespējām atgriezties darba tirgū ir gan demogrāfijas, gan katras mājsaimniecības ienākumu un pašvaldības kopējās attīstības sekmēšanā. Tendences par jaunajiem vecākiem darba tirgū liecina, ka pēc bērna piedzimšanas vecāki ir gatavi atgriezties darbā ātrāk, mainās arī sabiedrības izpratne, apzinoties vecāku vēlmi realizēt sevi arī profesionāli. Tomēr reizēm jaunos vecākus kavē tieši pirmsskolas pieejamības trūkums. Nodrošinot vecākiem vienlīdzīgas izvēles iespējas, mazinot birokrātisko slogu un sekmējot privātā un publiskā sektora sadarbību, iespējams veicināt gan pirmsskolas izglītības pieejamību, gan kvalitāti,” stāsta Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
“Izglītības un zinātnes ministrija un VARAM veido un īsteno valsts politiku izglītības jomā, bet neviena ministrija nepiemēro tiesību aktus, to dara pašvaldības. Tieši pašvaldības ar saistošo noteikumu starpniecību var atbalstīt savus iedzīvotājus, piemēram, mazinot birokrātiju un novēršot papildus slogu ārstiem un pirmsskolu audzēkņu vecākiem, ko rada obligātā prasība pēc ārstu zīmēm kavējuma gadījumā, lai saglabātu līdzfinansējumu, vai, nosakot atbilstošu un pārdomātu līdzfinansējuma apjomu mācību maksai par pirmsskolu, kas ir atbilstošs kopējam cenu un izmaksu pieaugumam valstī,” piebilst biedrības vadītāja.
Savā vēstulē pašvaldībām biedrība vērš pašvaldību uzmanību arī uz kopējiem demogrāfijas rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie demogrāfijas dati, kas skaidri apliecina dzimstības rādītāju samazināšanos, mudina aizdomāties, vai cilvēki jūtas droši veidot ģimenes? 2023. gada maijā mēnesī piedzimuši 1 202 bērni, tas ir vairāk nekā par 300 bērniem mazāk nekā 2020. gada maijā (1 567 bērni). Pērn Latvijā bijusi zemākā dzimstība pēdējos 100 gados. 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā. Iemesli, kāpēc vecāki lemj pret bērnu radīšanu, ir vairāki – no izglītības un veselības aprūpes pieejamības līdz vispārējai drošības sajūtai, dzīvojot Latvijā. Biedrība pauž, ka Labklājības ministrija savā komunikācijā ir norādījusi, ka pastiprināta uzmanība jāvelta arī pirmsskolas izglītības sistēmas uzlabošanai, jo, kur ir laba bērnudārzu pieejamība un ir pieejamas darbavietas, tur nesamazinās iedzīvotāju skaits.
Vienlaikus iniciatīvas autori norāda, ka pirms divdesmit gadiem mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 24,6 gadi, tad šobrīd tas ir jau 27,8. Šajā vecumā cilvēki ir ekonomiski aktīvi, bieži vien jau saņem konkurētspējīgus ienākumus, maksājot atbilstošu nodokļu apjomu. Nodrošinot kvalitatīvus un pieejamus pirmsskolas pakalpojumus, pašvaldība var sniegt vecākiem ne tikai drošības sajūtu, apliecinājumu, ka ģimenes pieaugums ir vēlams un gaidīts, bet arī iespēju veiksmīgi atgriezties darba tirgū.
Biedrība pauž cerību, ka vietvaras ieklausīties aicinājumā un būs gatavas jau drīzumā veidot darba grupu, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumu!
Foto: Ilustratīvs
