Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Tallinas Mākslas nams un Viļņas Laikmetīgās mākslas centrs izsludina konkursu, lai veiktu radošo personu atlasi gaidāmajam notikumu arhipelāgam, ar pagaidu nosaukumu “History of Joy, Part 4”.
Kuratoru komandas – Kaspara Groševa, Virgīnijas Januškevičiūtes un Sīma Preimana veidotās notikumu sērijas mērķis ir apvienot kopienas un nodrošināt alternatīvu platformu radošo pārstāvju aktivizēšanai izolācijas un nenoteiktības laikā. Vizuālās mākslas pārstāvji, mūziķi, performances mākslinieki un rakstnieki no Baltijas, reģionā bāzēti vai kā citādāk saistīti ar Baltijas valstīm tiek aicināti ierosināt idejas dažādos formātos – gan fiziskā, gan virtuālā. Izvēlētie ierosinājumi tiks apkopoti vienotā tīmekļa platformā. Tā ir iespēja publicēt tekstu vai vizuālu eseju, pirmatskaņot filmu vai skaņu celiņu, organizēt tiešsaistes straumēšanas sesiju vai kā savādāk dalīties ar savu darbu tiešsaistē vai klātienē – sarunā ar jums mēs centīsimies pielāgot jūsu izvēlēto formātu.
Kaspara Groševa vārdiem: Šī projekta mērķis ir atklāt kaleidoskopisku sapņainību paralēlās domu plūsmās, izteiksmi un izpratni, aicinot dažādus kultūras aģentus dalīties savās radošajās izpausmēs un žestos jebkurā formā, gan fiziskā, gan interneta vidē. Jaunizveidotā platforma ir iecerēta kā secīga telpa priekpilnu pētījumu, pēdu nospiedumu, apakšstraumju un murdēšanas apmaiņai. Rezonējot ar efemēru, bieži neizpētītu intīmu aktu, kas sniedz prieku sev un citiem, fragmentāro vēsturi, projekts aicina radošos pārstāvjus iesaistīties personisku atklājumu un māksliniecisku meklējumu izplatīšanā.”
Izstādes nosaukums atsaucas uz daudzajiem pagrieziena punktiem izstāžu veidošanas vēsturē, uzsverot šī laika nozīmīgumu un dažādos veidus, kā mēs varam līdzdarboties. Kuratoriālās komandas mērķis ir uzsvērt, ka fiziska publiska izstāde ne vienmēr – un ne visiem – ir bijis galvenais mākslas pieredzēšanas formāts.
Katra izvēlētā mākslinieka projekta īstenošanu atbalstīs viena no trim partner-institūcijām. Papildu atlīdzības un producēšanas budžetam, šis atbalsts var ietvert arī telpu un tehnisko nodrošinājumu.
Iesniegšanas termiņš: 2021. gada 15. marts. Pieteikumus izvērtēs trīs minētie kuratori, kas pieņems lēmumu, pamatojoties uz pieteikuma piemērotību projekta konceptuālajam uzstādījumam un organizatoru iespējām nodrošināt tā īstenošanu.
Tiešsaistes prezentāciju sērijas ir plānots atklāt 2021. gada maijā. Ar izvēlēto projektu autoriem sazināsies 2021. gada aprīlī. Kuratoru komanda var pie jums vērsties ar papildu jautājumiem, kas saistīti ar projektu tehnisko izpildi. Papildus jautājumu vai neskaidrību gadījumā esat acināti sazināties ar mums.
Pieteikumi jāiesniedz angļu valodā un tie jāatsūta vienotā, e-pastā, word vai pdf dokumentā uz part4@history-joy.cc (temats: History of Joy) un tajā jāietver:
- Projekta pieteikums (vizuālas skices, budžeta tāme, atrašanās vietas idejas (ja attiecas) un kontaktinformācija)
CV (ne vairāk kā divas lapas) - Iepriekšējo projektu kopsavilkums – portfolio (lūgums iekļauties trīs lapās, ieskaitot attēlus un saites)
Kaspars Groševs ir Rīgā bāzēts mākslinieks un kurators. No 2014. gada viņš ir galerijas 427 līdzdibinātājs, kā arī viens no vadītājiem. Pēdējos gados viņš ir veidojis dažādus kuratoriālus žestus tādās institūcijās kā P/////AKT, Amsterdamā, Salon de Normandy by The Community, Parīzē, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā, Polansky galerijā, Brno un citviet.
Virginija Januškevičiūte ir kuratore Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā (CAC). Virginija Januškēvičiute ir veidojusi neskaitāmas izstādes Lietuvā un ārzemēs, starp kurām kā nesenākās minamas Jugi Agematsū, Brud un Artūra Džafas personālizstādes, kā arī divas grupas izstādes – “Sašķeļot atomu”, kas iztirzā kodolkultūras ētiskos un estētiskos aspektus (kopā ar Eli Kārpenteri) kā arī izstāde “Galva ar daudzām domām”, kas tika veidota no uzsaukuma māksliniekiem. Virginija ir brošūru sērijas un izdevniecības platformas “Entonija Blunta Baltijas piezīmju grāmatiņas” dibinātāja.
Sīms Preimans ir Tallinas mākslas nama kurators, kura projekti pēta iespējamo lomu, ko māksla var spēlēt pretojoties globālajām varām, liekot uzsvaru uz mākslas veidošanas ētiku un sabiedrībā cirkulējošiem mikro-naratīviem. Starp viņa nesenākajiem projektiem ietilpst “galerii galerri presents: kodolīga mobilo mākslas platformu antoloģija” Tallinas 1. marta galerijā (2021), Marijas Valdmas “Atmiņu pils” Tallinas pilsētas galerijā (2021) un Mikela Ilusa un Paula Kuimeta “Bezgalīgais stāsts” Tallinas mākslā namā (2020).
Foto: Publicitātes
