Lai ārpus Rīgas popularizētu Latvijas kino, reģionu kultūras namiem no Eiropas un valsts budžeta naudas 2018. gadā nopirka dārgus, profesionālus kino projektorus. Kopš iepirkuma pagājuši pieci gadi. Gandrīz pusē no kultūras namiem modernās iekārtas stāv neizmantotas. Vai nu ar tām nemāk apieties, vai nav vēlmes, vai arī iespējas lietot. Lielā daļā gadījumu pašvaldības nav spējušas nopirkt dārgu papildaprīkojumu, tajā skaitā ekrānus, jo iepirkumā no valsts tie netika sagādāti, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pirms vairākiem gadiem valdība nolēma, ka 29 kultūras centros nepieciešami projektori, lai skatītos latviešu filmas, koncertus un dziesmu svētkus. Kā izrādās – daudzviet par dārgu naudu pirktās iekārtas krāj putekļus un nevienam nav vajadzīgas.
Māra Kučinska valdība 2016. gadā atbalstīja lielu Daces Melbārdes vadītās Kultūras ministrijas projektu, kas ļautu atjaunot dažāda veida kultūras mantojumu – restaurēt filmas, digitalizēt muzeju krājumus. Un arī iepirkt videoaparatūru, ko nodot Kultūras namiem reģionos. Tas ļautu iedzīvotājiem redzēt jaunākās latviešu filmas. Un pats būtiskākais – tiešraidē uz lielajiem kino ekrāniem Alūksnē, Valkā, Daugavpilī vai Liepājā sekot līdzi 2018.gada simtgades Dziesmu un deju svētkiem.
Pilsētas, kas izvēlētas: Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums un Valka, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils.
Projektoru iepirkums notiek milzu steigā, jo līdz dziesmu svētkiem palikuši daži mēneši. Par to atbild Kultūras informācijas sistēmu centrs.
2018.gada februārī konkurss sludināts pirmo reizi, bet apstrīdēts. Tad rīkota sarunu procedūra. No tikai diviem pretendentiem izvēlēts uzņēmums “Hannu Pro”. Par gandrīz miljonu eiro (919 405,88 eiro) iepērk nevis 29, bet 24 projektorus, jo dažas pašvaldības no šāda piedāvājuma atsakās. Iekārtas aizved uz kultūras centriem un nodot to lietošanā.
Daugavpils Latviešu kultūras centrs ir nosacīti labais piemērs. 2018. gadā te rādīja dziesmu svētkus. Vēlāk filmas, operas. Lai moderno tehniku varētu pareizi uzstādīt, attēlu uz ekrāna projecējot no aizmugures, kultūras nams izgāzis caurumu skatuves palīgtelpā. Par 10 tūkstoš eiro paši nopirkuši nelielu ekrānu. Tas gan katru reizi pirms kino rādīšanas jāsaliek. Pēc tam jāizjauc un jānoliek atpakaļ glabātavā zem skatuves.
Tomēr Daugavpils projektors šobrīd nav darbināms un kino nerāda. Šādu sarežģītu iekārtu specifika ir, ka tiem visu laiku jābūt pieslēgtiem pie strāvas. Pretējā gadījumā pazudīs iestatījumi, ko tajā ievada iekārtu uzstādītāji. Daugavpilī Covid-19 laikā projektors izslēgts. Un tā tas stāv joprojām. Daugavpils kultūras namā kino tagad skatās uz pašu pirktā LED ekrāna kafejnīcā.
Preiļu kultūras centru kopš pagājušā gada maija remontē. Te pirms Covid-19 projektors izmantots epizodiski. Lai to nesabojātu, filmas rādītas arī ar citu – pašu pirktu zemākas klases projektoru. Remonts turpināšoties līdz vasarai. Iespējams ilgāk. Tikmēr projektors izslēgts un noglabāts noliktavā.
Līvānos tautas namam iepirkto iekārtu kopsumma pārsniedz 47 tūkstošus eiro. Bet šeit nav ekrāna, kur filmas rādīt. Trūkst arī kino piemērota skaņas aparatūra.
Līvānu kultūras centrā projektors ticis ieslēgts tikai dažas reizes. Un tikai tāpēc, lai dejotājiem uz skatuves radītu gaismas efektus. Pašvaldībā skaidro – naudas jaunam un dārgam ekrānam nav un, visticamāk, nebūs.
Rēzeknē pirms 10 gadiem atklāta koncertzāle “Gors”, kur ir gan moderni kino projektori, gan kino baudīšanai piemērota zāle un skaņas aparatūra. “Goram” turpat blakus kalnā atrodas Kultūras nams, kam arī 2018. gadā nodots gandrīz 50 000 eiro vērtais projektors. Bet tas ne reizi nav lietots.
Moderno kino projektoru reizi gadā atbrauc notestēt tehniķis no Rīgas. Pārējo laiku tas izslēgts stāv iekrauts starp skatuves dekorācijām un podestiem. Drošības dēļ tam apkārt apskrūvēts saplāksnis, lai uzglabājot dārgo mantu nesabojātu.
Pašā sākumā gribējuši kino rādīt no skatītāju zāles aizmugures. Bet atklājies, ka traucē balkoni. Savukārt naudas dārgajam ekrānam, lai līdzīgi kā Daugavpilī bildi projecētu no skatuves aizmugures, nebija.
Iespējams, šogad Rēzeknes kultūras nams piedzīvos gadiem solīto kapitālo remontu. Kas nozīmē – projektors turpinās stāvēt kaut kur starp cementu maisiem un deļu kaudzēm.
Projekta īstenotājs Kultūras informācijas sistēmu centrs skaidro, ka viņu uzdevums nav rūpēties par iespēju reģionos skatīties filmas. Viņu darbs bijis sagādāt projektorus. Pārējais jādara pašvaldībām.
Tā kā projektori pirkti par Eiropas naudu, ir jāievēro vairāki strikti noteikumi, kas ierakstīti līgumos. Iekārtas drīkst izmantot tikai tajā telpā, par ko 2018. gadā noslēgta vienošanās. Tās atdot kādām citām iestādēm vai pašvaldībām, kas, piemēram, gribētu kino rādīt, nevar. Un daudz patraucējis Covid-19, kura laikā kultūras centros iekārtas izslētas un tagad nav iedarbināmas.
Centra cilvēki rudenī sarīkotajā telefonaptaujā esot noskaidrojuši, ka visiem projektoriem nepieciešama apkope un sistēmas programmaturas atjaunināšana. Par 9 pilsētām joprojām tiek gaidīta precizējoša informācija, vai projektors tiešām tiek lietots. Astoņās pilsētās tas tiekot lietots regulāri. Un starp četrām pilsētām sadaļā, kur projektors “tiek lietots” iekļauti arī Līvāni.
Kinooperators un režisors Ivars Zviedris kopā ar kino industrijas kolēģiem apbraukājuši visus kultūras centrus, kas saņēmuši dārgās iekārtas filmu rādīšanai. Secināts, ka vēl daudzviet līdzīgi kā Līvānos un Rēzeknē projektori ir, bet piemērotu ekrānu neviens nav sagādājis. Turklāt reģionos pietrūkst tehiski izglītotu cilvēku, kuri varētu kino rādīt. Bet ir arī labie piemēri – Talsi, Jelgava, Kuldīga, kur ir gan speciālistu, gan pietiekami aprīkotas telpas.
Citviet, piemēram, Valmierā un Liepājā saņemto projektoru izmanto ļoti reti un nelabprāt, jo nevēlas konkurēt ar vietējo kinoteātri.
Foto: Ilustratīvs
