No 15. jūlija līdz 30. augustam Mākslas muzejā „Rīgas Birža” skatītājiem būs atvērta izstāde „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī”, kas piedāvā Rīgas skatītājiem un viesiem tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slavenu 20. gadsimta pirmās puses gleznotāju daiļradi.
2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstamā kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – Aleksandra Drēviņa (1889–1938) un viņa dzīvesbiedres Nadeždas Udaļcovas (Надежда Удальцова, 1886–1961) gleznas un zīmējumi – ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē. Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Mecenāts ne tikai izveidojis mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) atbalstīja Pētera Avena labdarības fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot Rīgā izstādi un aicināja piedalīties arī Valsts Tretjakova galeriju (VTG) Maskavā ar tās īpašumā esošajiem abu mākslinieku darbiem.
Izstādē Mākslas muzejā „Rīgas Birža” eksponēti 27 Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas darbi no Pētera Avena kolekcijas, 18 gleznas un zīmējumi no LNMM, 9 gleznas no VTG krājuma un 5 gleznas no privātkolekcijām. Veiksmīga sadarbība starp divu valstu lielākajiem muzejiem un privātajiem partneriem ļāvusi izveidot ekspozīciju, kura sniedz skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, novērtēt, kā ir mainījusies mākslinieku glezniecība no pirmajiem avangardiskiem meklējumiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi daudz gleznojuši Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
Spraigā Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus, un rezultātā Aleksandra Drēviņa radošais mantojums pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. Autora darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tie ir iekļauti Valsts Tretjakova galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā.
1915. gadā bēgļu gaitas aizveda Aleksandru Drēviņu uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā kultūras dzīvē. No 1920. līdz 1930. gadam Aleksandrs Drēviņš bija profesors Augstākajās tehniskajās darbnīcās (ВХУТЕМАС). 20. gadsimta 30. gados, nostiprinoties sociālistiskā reālisma doktrīnai, Drēviņš tika pieskaitīts pie formālistiem.
1920. gadā Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar vienu no „krievu avangarda amazonēm” – mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938. gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti Drēviņu.
Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības, un viņu talanta patieso lielumu apliecina nozīmīgas izstādes visā pasaulē.
Foto: Publicitātes
