VSIA “Latvijas Koncertu” organizētais Rīgas festivāls šogad izskanēs no 11. jūnija līdz 10. jūlijam. Koncertos dzirdēsim spilgtākos Latvijas mūziķus un kolektīvus – Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendu, Rīgas Saksofonu kvartetu, pianistu Vestardu Šimku, klavesīnisti Ievu Salieti, pianisti Agnesi Egliņu, dziedātāju Intaru Busuli. Koncertos skanēs Imanta Kalniņa mūzikas stāsti, džeza standarti, dažādu laikmetu klaviermūzika, beļģu un franču baroka šedevri, kā arī vairāki jaundarbi. Festivāla koncertus klausītāji varēs apmeklēt klātienē.
11. jūnijā Dzintaru koncertzālē festivāla atklāšanas koncerts, kur uz skatuves satiksies dziedātājs Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Latvijas Radio bigbends un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, noritēs pilotprojekta ietvaros ar mērķi pārbaudīt praksē vakcinācijas, izslimošanas un testēšanas sertifikāta īstenojamību un praktisko pielietošanu brīvdabā notiekošā publiskā pasākumā.
Koncerta apmeklētājiem būs jāuzrāda sadarbspējīgu (mašīnlasāms QR kods) vakcinācijas, izslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Testēšanas sertifikātam jāatbilst vismaz vienai no šādām prasībām: pēdējo 48 stundu laikā ir veikts Covid-19 tests, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai pēdējo 6 stundu laikā pirms pasākuma norises veikts SARS-CoV-2 antigēna tests, un tas ir negatīvs.
Apmeklētājiem būs jālieto mutes un deguna aizsegs visā pasākuma norises laikā. Klausītājiem būs fiksētās, personalizētās sēdvietas. Blakus varēs atrasties ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, un ne vairāk kā četras personas, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi. Pametot sēdvietu, personām būs jāievēro divu metru fiziskās distancēšanās nosacījumi. Koncerta maksimālais apmeklētāju skaits ir ne vairāk kā 500 personas. Apmeklētājiem būs jāuzrāda arī personu apliecinošs dokuments.
Koncertā līdzās dziesmām no Kārļa Lāča “Latvju simfonijas” un teātra mūzikas dzirdēsim arī iemīļotus džeza standartus, tostarp “Summertime”, “Night and Day” un “When I Fall in Love”. Intars Busulis un Kārlis Lācis ir spilgts tandēms, kuru raksturo īpaša radošā dzirksts un fantastiska skatuviskā sapratne, kā arī talants radīt un atskaņot emocionāli ievelkošu mūziku. Koncerta sākums plkst. 20.00. Koncerts tiks pārraidīts ReTV kanālā 11. jūnijā plkst. 21.25.
Pārējos Rīgas festivāla koncertos apmeklētājiem būs jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai Covid -19 izslimošanas sertifikāts, kā arī personu apliecinošs dokuments.
18. jūnijā Spīķeru koncertzālē skanēs klavesīnistes Ievas Salietes solokoncerts “Eiropas baroka šedevri, amerikāņu minimālisms un latvieši”. Ievas Salietes radošajā ceļā skats pagātnes virzienā vienmēr ir sabalansēts ar interesi par visu jauno, nevairoties no krāšņa eklektisma un spilgtiem kontrastiem. Tāds ir arī Uģa Prauliņa jaundarbs klavesīnam “Toccata Trivia” - muzikāliem citātiem un atsaucēm piesātināts. Mūsdienīgo skaņu pasauli pārstāvēs arī amerikāņa Stīva Reiha leģendārais opuss “Electric Counterpoint”. Koncerta intriga būs Edgara Cīruļa jaundarbs “Plaukstot”, kas rakstīts reti dzirdētajam viduslaiku instrumentam – klavecimbalai.
19. jūnijā uz Lielās ģildes skatuves satiksies divas pasaules līmeņa latviešu atskaņotājmākslas vienības – nupat kā savu 15. koncertsezonu spoži noslēgušais Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga un Rīgas Saksofonu kvartets. Skanēs Magnusa Lindberga opuss “Aventures”, Žana Sibēliusa klasiskās tradīcijās ieturētā Trešā simfonija un komponista Edgara Mākena jaundarbs “Poētika”. Par savu pirmo simfonisko partitūru viņš atklāj: “Līdz šim daudz esmu rakstījis teātrim, līdz ar to tas ir ietekmējis arī manu muzikālo domāšanu. Traktāts “Poētika” ir fundamentāls Aristoteļa darbs par teātri – antīkās traģēdijas teorija, kura skar tādus jautājumus kā traģēdijas uzbūve, tēlu uzbūve, mimēzes princips utt. Kompozīcijas mugurkaulu veido divi tēli vai, pareizāk sakot, tēlu grupas: vienu pārstāv saksofonu kvartets, otru – orķestra metālpūtēji, un darba gaitā šie tēli piedzīvo transformācijas. Un, kā krietnā traģēdijā pienākas, viens beigās aiziet bojā...”. Koncerta sākums plkst. 20.00.
6. jūlijā Spīķeru koncertzālē koncertā “Franču kamermūzikas smalkumi” klausītājus priecēs dzirkstošā pianiste Agnese Egliņa, obojists Egils Upatnieks un fagotists Jānis Semjonovs. Koncertā skanēs Ežēna Boca, Kloda Debisī, Anrī Ditijē, Žana Fransē, Fransisa Pulenka skaņdarbi. Koncerta sākums pl. 20.00.
9. jūlijā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” pianists Vestards Šimkus piedāvās klausītājiem jaunu koncertprogrammu, kuras centrā ir dažādos laikos un stilos rakstītas prelūdijas. No barokāli majestātiskā Baha līdz džeziskajam Gēršvinam, un no romantiskā Šopēna līdz krāšņās harmonijās runājošajam Skrjabinam, kā arī impresionistiski gleznainais Debisī, ekspresīvais Šostakovičs un paša Šimkus kompozīcija “Ziemeļu vējš. Gotiskā prelūdija un fūga”. Vestards atklāj: “Ziemeļu vējš manā dzimtajā Kurzemē rīkojas īpaši viltīgi – vasaras laikā tas liek izklīst mākoņiem un palīdz saulei spīdēt spoži. Tādos brīžos, stāvot aizvējā, šķiet, ka nu tik ir īstais brīdis doties pie jūras un jūsmot par tās skaistumu, taču, nonākot pie tās, nākas sastapties ar šī vēja brāzmaino vēsumu, ko tad nu centos iekomponēt šajā skaņdarbā.” Koncerta sākums plkst. 20.00. Koncertu varēs skatīties ReTV kanālā plkst. 21.25.
ReTV kanālā 10. jūlijā plkst. 22.00 Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas izpildījumā skanēs Imanta Kalniņa dziesmas, kas tapušas ar Jāņa Poruka, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā un Broņislavas Martuževas dzeju. Dzirdēsim Kalniņa kora dziesmas no cikla “Desmit dziesmas ar Jāņa Poruka vārdiem”, roka balādi “Septiņas skumjas zvaigznes”, no kuras melodijas vēlāk izauga Ceturtā simfonija, “Es atnācu klusēdams”, “Kur zvaigzne tā”, “Marija, Aglonas mātei” un citas kompozīcijas. Solisti būs Jānis Strazdiņš, Dārta Paldiņa un Gundega Krūmiņa. Instrumentālais trio: Rihards Plešanovs (klavieres), Mārcis Lipskis (kontrabass), Aldis Klučnieks (flauta). Režisors Roberts Rubīns.
Foto: Publicitātes
