No 20. maija līdz 3. jūlijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros apmeklētāji tiek gaidīti uz mākslinieka Pauļa Petraiša (Paulius Petraitis, LT) izstādi “Virsmas” ISSP Galerijā. Savā pirmajā personālizstādē Latvijā mākslinieks pievēršas fotogrāfijas analogās un digitālās materialitātes izziņai. Izstādes atklāšana, klātesot māksliniekam, gaidāma 19. maijā plkst. 18:00
Izstāde “Virsmas” izvērš Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālo tēmu – izolāciju, un skatītājiem piedāvā iespēju pētīt attēla informatīvās kodēšanas attīstību. Izstādes pieteikumā skaidrots, ka fotogrāfijas ierasts uzlūkot kā caurredzamas. Tiek pieņemts, ka fotogrāfijā neskata attēla virsmu, bet gan lūkojas tai cauri, uzmanību pievēršot ainai, ko attēls atklāj. Šī fotogrāfiskam attēlam piedēvētā caurredzamība noder daudzveidīgiem mērķiem, ļaujot medijam kalpot kā vispārīgai šodienas saziņas valodai.
Tomēr fotogrāfija nevar pastāvēt bez fiziskas formas. Kopš 2021. gada darbā “Virsmas” lietuviešu mākslinieks-pētnieks Pauļus Petraitis pastiprināti pievēršas fotogrāfijas ārējām veidolam. Uzsverot ekrāna un drukas materialitāti, attēli tiek parādīti kā divkārt sagrozīti. Izmantojot par pamatu atsevišķus kadrus un elementus no filmām, Petraitis tos pārfotografē, papildinot ar vairākiem analogas un digitālas iejaukšanās slāņiem. Jebkas – rokas žests, automašīnas lampas vai gumijas zābaki – tiek izņemts no sākotnējās vides nepārtrauktības un pārvērsts tēlā ar jaunām interpretācijas iespējām. Neraugoties uz redzamajiem pārveidojumiem, visi attēli kopā savijas iedomātā naratīvā, kas veido iespaidu par kosmisku stāstu.
Izstādes “Virsmas” tapšanā mākslinieks Pauļus Petraitis sadarbojies ar Semu Mergeviču (Sam Margevicius, US) un Gaili Griciūti (Gailė Griciūtė, LT).
Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, 1985) ir Viļņā strādājošs mākslinieks, teorētiķis un neatkarīgais kurators. Viņa prakse koncentrējas ap attēlu darināšanu plašākos sociālajos un kultūras kontekstos. Liela daļa viņa darbu pēta tehnoloģijas lomu nozīmju veidošanā un iztirzā fotogrāfiskā attēla funciju tiešsaistes un bezsaistes vidē. Petraiša nesenais projekts “Vīrs ar tumšiem matiem un saulrietu fonā” pēta vizuālo atpazīstamību, izmantojot pieeju, kas balstīta dialogā ar attēla interpretācijas programmatūru. Tā tika prezentēta kā soloizstāde galerijā Lokomotif Lietuvā un publicēta 2020. gadā. Petraiša grāmatas atrodas vairākās kolekcijās, to skaitā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA), Metropoles mākslas muzejā un Barselonas Laikmetīgās mākslas muzejā (MACBA), kā arī Klārka mākslas institūtā un Jēlas Universitātē.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022 Rīgas izstāžu zālēs norisinās no 22. aprīļa. Notikuma ietvaros skatītājiem būs pieejamas kopumā astoņas starptautiskas izstādes un plaša izglītības programma. Līdz 12. jūnijam izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” skatāma biennāles centrālā izstāde „Ekrāna ēra III: Klusā daba”, kā arī Pauļa Petraiša kūrēta starpatusika mākslinieku grupas izstāde „Mērītās perspektīvas”, kurā skatāmi Nīderlandiešu māsklinieces Katja Materas (Katja Mater, NL) un amerikāņu mākslinieces Erinas O’Kīfas (Erin O’Keefe, US) darbi. Līdz 21. maijam Pārdaugavas kultūrtelpā „Smilga” skatāmi Baltijas mākslinieku darbi izstādē „Utopijas”, bet maija otrajā pusē durvis skatītājiem vērušas arī izstādes „Fotoalbums – subjektīvs naratīvs” Latvijas Fotogrāfijas muzejā un Londonā dzīvojošā latviešu mākslinieka Reiņa Lismaņa izstāde „Arrangements” galerijā „Look!”. Paralēli biennāles centrālā tēma – izolācija – tiek izvērsta izglītības pasākumu programmā, kurā jau notikusi fotogrāmatām veltīta starptautiska konference un pirmā radošā darbnīca bērniem „Ekrāns un bērns”. Maijā tiek uzsākta sarunu sērija par pašizolāciju, kā arī gaidāma virkne ar fotogrāfijas vēsturi, kolekcionēšanu un pētniecību saistītām lekcijām fotomākslas interesentiem.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā.
Foto: Publicitātes
