Jūgendstils ir XIX gs. beigu un XX gs. sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to sākās mūsdienu stilu sistēma.
Jūgendstila radošās metodes pamatprincips bija celtnes utilitāro elementu (plānojuma, izmantoto konstrukciju un lietoto būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Jūgendstila arhitektūrā jaušami dažādi formāli mākslinieciskie novirzieni (eklektiski dekoratīvais, racionālistiskie, galvenokārt tā sauktais stateniskais jūgendstils, un nacionālais romantisms). Stila būtību nenosaka ornamentālais dekors, taču jūgendstila celtnes mākslu sintēzes līmenī nereti rotā ornamenti vienīgi šim stilam raksturīgajā formu valodā.
Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta uzplaukuma laiku. Strauji auga iedzīvotāju skaits. Atsevišķos gados uzcēla vairāk nekā 100 daudzstāvu mūra namu. XX gs. sākumā izveidojās Rīgas centra raksturīgā seja. Ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda XIX gs. otrās puses arhitektūras stils eklektisms. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.
Rīgā rosīgi darbojās vietējie arhitekti. Pēc K. Pēkšēna projektiem te uzcelts ap 250 daudzstāvu mūra namu. J. Alksnis ir ap 140, , O. Bārs, R. Donbergs un E. Laube – ap 80, A. Vanags – 70, P. Mandelštams un E. Pole – 40, B. Bīlenšteins – 30 un M. Nukša – 20 šādu ēku autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā.
Jūgendstila ēkas var apskatīt Alberta ielā, Aleksandra Čaka ielā, Antonijas ielā, Avotu ielā, Audēju ielā, Baznīcas ielā, Blaumaņa ielā, Brīvības ielā u.c.
Iepazīstiet Jūgendstilu tuvāk: www.jugendstils.riga.lv/
Avots: www.jugendstils.riga.lv
| Tweet |
|
