Rīgas mākslas telpā atklās tēlnieka Dobičina personālizstādi


28.septembrī Rīgas mākslas telpā (Kungu iela 3)atklās tēlnieka Igora Dobičina personālizstādi "Zeme.Gaiss".


Izstādē būs skatāmi jaunākie tēlnieka Dobičina darbi, kuros viņa ekspresīvais skaudrums pirmo reizi ir iemiesots alumīnijā. Jāatgādina, ka I. Dobičina darbus akmenī var redzēt Zaķusalā, kur atrodas "Acis", Mārupītes dabas parkā un Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā.


Strādājot ar alumīniju, autors rada apstākļus – augstu temperatūru, kas iedarbojas uz vielas daļiņu savstarpējās saistības pakāpi. Viela kūst un maina konsistenci. Vielas daļiņas sāk intensīvi pārvietoties, viela burbuļo, pārtrūkst un atkal savienojas. Pēc tam viela tiek pakļauta atdzišanai un daļiņas sastingst. Jauniegūtie alumīnija gabali atrod cits citu iepriekš neplānotā savienojumā.


Un te dzimst tā lirika, ko Dobičina darbos tik trāpīgi raksturo mākslas doktore Ruta Čaupova: „Asociatīvi ietilpīga tēlniecisko masu un formu tektonika, suģestējoši ekspresīvas neobrutālisma studijas un vēl nepiedzīvots intonatīvs skaudrums, spriedze, reizēm gandrīz vai sirreāli vitāls dzīvīgums”. Tieši noskaņas skaudrums, kādu autors panāk ar neitrāliem fizikāliem un mehāniskiem procesiem, ar šo procesu iedarbību uz vielu, piešķir viņa mākslai ētisku dimensiju un eksistenciālu skanējumu.


I. Dobičins (1958) ir "Grand Prix" laureāts Starptautiskajā tēlniecības kvadriennālē "Rīga’ 96 - Krustceles" (1996). Viņa strūklaka "Kuģu vērotājs" Ventspilī 2002. gadā ieguva Latvijas arhitektūras gada balvu nominācijā "Pilsētvides dizaina risinājumi". I.Dobičina personālizstāde "Rentgens. Caurskate" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2004.) apvērsa priekšstatus par akmens tēlniecības monolīto dabu.


Viņš ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1984.), kopš 2011. gada I. Dobičins ir Latvijas Mākslinieku savienības prezidents. I. Dobičina darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Nordea bankas kolekcijā. Viņa skulptūras apskatāmas Mārupītes dabas parkā un Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā.

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas