Festivālā „Eiropas Ziemassvētki” dziedātāja Inga Šļubovska aicina uz romantiskas mūzikas vakaru 16. decembrī Mazajā ģildē plkst. 19.00. Koncerta programmā dzirdēsim Roberta Šūmaņa, Edvarda Grīga, Riharda Štrausa, Arvīda Žilinska, Bruno Skultes, Pētera Vaska un Edgara Raginska kompozīcijas. Pie klavierēm Agnese Egliņa.
Koncerta programmā Ingas Šļubovskas izpildījumā skanēs vācu komponista Roberta Šūmaņa dziesmas no cikla “Sievietes mīla un dzīve”. Roberts Šūmanis, būdams viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta pirmās puses komponistiem, pianistiem un mūzikas kritiķiem, ir spilgts romantisma simbols. Būdams pianists, Šūmanis ilgstoši pievērsies tieši klaviermūzikas komponēšanai – tai atvēlēts gandrīz viss viņa pirmais daiļrades periods. Sākot ar 1840. gadu, par galveno žanru Šūmaņa dzīvē kļūst vokālā kamermūzika. Tikai 1840. gadā vien viņš radījis aptuveni 138 solo dziesmas, tai skaitā ciklu “Sievietes mīla un dzīve” ar vācu dzejnieka Adelberta fon Šamiso tekstu.
Izcilā norvēģu komponista Edvards Grīga daiļradi pārstāvēs “Kāzas Trolhaugenā” no “Lirisko skaņdarbu” astotā krājuma. Tāpat kā citi pianisti – komponisti, arī Grīgs pievērsies klaviermūzikas radīšanai. Daudzās miniatūras ir apkopotas desmit krājumos ar nosaukumu “Liriski skaņdarbi”. Astotajā krājumā, kas komponēts 1896. gadā, iekļauts arī skaņdarbs “Kāzas Trolhaugenā”, kas tapis par piemiņu pirms četriem gadiem atzīmētajai Grīga un viņa sievas Ninas Hāgerupas 25. laulību gadadienai. Personiski iemesli saistīti arī ar nosaukuma izvēli, jo Trolhaugenas vārdā Grīgs bija nodēvējis savu ģimenes mājokli Bergenā.
Savā komponista daiļradē Rihards Štrauss galvenokārt pievērsies izvērstas formas un liela atskaņotājmākslinieku sastāva darbiem – operām, simfonijām un simfoniskajām poēmām. Tomēr svarīga vieta atvēlēta arī instrumentālajai un vokālajai kamermūzikai, ko, iespējams, ietekmējis fakts, ka Štrausa sieva bija dziedātāja. Koncertā dzirdēsim dziesmu “Veltījums”, kas iekļauta deviņu dziesmu krājumā “Pēdējās lapas”, kas radīts 1885. gadā ar vācu dzejnieka Hermaņa fon Gilma dzeju. Savukārt Štrausa kompozīcijas “Rīt” un “Cecīlijai” tapušas četru dziesmu krājumā balsij un klavierēm 1894. gadā. Pāris gadus vēlāk pats komponists tās aranžējis balsij ar orķestri.
Par Bruno Skultes Bērnu dziesmām ar Raiņa dzeju, kuras dzirdēsim koncertā, dziedātāja Inga Šļubovska sacījusi: “Sākumā šaubījos, vai operdziedātājai piestāvēs dziedāt dziesmiņas par Kārlīti, kaķenīti, lielo slinkumu. Tomēr – kāpēc gan ne? Ikvienā no mums taču ir arī maza daļiņa no bērna dvēseles!” Muzikologs Oļģerts Grāvītis šo ciklu nodēvējis par “Jāzepa Vītola 12 dziesmiņu op. 58 cienīgu turpinājumu”, liekot saprast, ka Skultes opuss ir mākslinieciski augstvērtīgs un emocionāli piepildīts.
No Zemgales nākušā Arvīda Žilinska mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Ingas Šļubovskas izpildījumā dzirdēsim “Gunas dziesmu” no operetes “Zilo ezeru zeme” un “Audējas dziesmu” ar Alfrēda Krūkļa dzeju. 1953. gadā tapusī “Zilo ezeru zeme” ir pirmā latviešu padomju operete. Tā tapusi kopā ar rakstnieci Elīnu Zālīti, kura pēc II Pasaules kara neilgu laiku bijusi Muzikālās komēdijas (operetes) teātra dramaturģe. Teju vai visu Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma – viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu.
Koncerta programmā arī Pētera Vaska “Jauna puiša dvēselīte” ar Ārijas Elksnes dzeju. Vaska devums vokālajā mūzikā galvenokārt saistāms ar kormūziku, solodziesmas nav bieži izmantots žanrs komponista daiļradē, līdz ar to dziesma “Jauna puiša dvēselīte” ir kā rets dārgakmens.
Edgara Raginska skaņdarbi klavierēm “Aijā, Ancīt, aijā”, “Velc, pelīte, saldu miegu” un “Circenīša Ziemassvētki” veltīti pianistei Lienei Circenei un ieskaņoti mūzikas albumā “Šūpļadziesmas”. Autors patiesi priecājas, ka skaņdarbi nonākuši arī lieliskās pianistes un kādreizējas Dārziņskolas klasesbiedrenes Agneses Egliņas repertuārā.
Inga Šļubovska absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un kopš 2008. gada ir Latvijas Nacionālās operas soliste. Sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Helsinku Filharmonijas orķestri, Sankt-Pēterburgas filharmonijas orķestri, Baroka orķestri Collegium musicum Rīga, profesionālo pūtēju orķestri „Rīga”, Rīgas Doma zēnu kori, Valsts akadēmisko kori "Latvija", Latvijas Radio kori, Klaipēdas un Rīgas muzikāliem teātriem, kameransambli „Livonia”, diriģentiem Karelu Marku Šišonu, Andresu Mustonenu, Nikolaju Aleksejevu, Zbigņevu Gracu un daudziem citiem māksliniekiem. Piedalījusies Tallinas baroka mūzikas festivālā, festivālā Musica Sacra Lietuvā, dažādos festivālos Latvijā. Inga ir Starptautisko operdziedātāju meistarkursu Bēskovā, Vācijā publikas simpātiju balvas (2002) un Starptautiskā dziedātāju un pianistu koncertmeistaru konkursa Viļņā 2. vietas laureāte (2005). 2009. gadā kļuvusi par Pasavas Starptautiskā vokālistu konkursa finālisti un A/S “Latvijas Gāze” Gada balvas 2009 laureāti nominācijā “Labākā operas soliste”. Nominēta Lielajai Mūzikas balvai 2009. gadā kategorijā “Gada debija”. Kļuvusi par finālisti un saņēmusi žūrijas speciālbalvu Hariclea Darclee vokālistu konkursā Brailā, Rumānijā (2010).
Agneses Egliņas personībā dinamiski apvienojas solistes un kamermūziķes talants. Viņas skatuves priekšnesumu raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka iejūtība. Viņa vienlīdz spoži iejūtas solistes, koncertmeistares vai kameransambļa dalībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes. Agnese šobrīd ir viena no pazīstamākajām Latvijas jaunās paaudzes pianistēm. 2011. gadā saņēmusi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu 2010 kategorijā „Par izcilu darbu ansamblī”. Agnese Egliņa koncertējusi daudzviet Eiropā, Amerikas Savienotajās valstīs, vairākās Āfrikas valstīs, nākamajā gadā plānoti koncerti un meistarklases Ķīnā, Dienvidāfrikas Republikā, kā arī vairākās Eiropas valstīs.
Foto: Publicitātes
