Piektdien, 3. martā, plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atklās Pavasara izstāžu sezonu ar Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Žaka Šapiro darbu izlasi un vēl pieciem spilgtiem un zīmīgiem mākslas projektiem.
Gaisā uzvirmo dīgstošu asnu aromāts, saules stari jau spēj sasildīt, un šķiet, ka pavisam drīz būs pavasaris, taču ziema neatkāpjas un spītīgi valda Latvijas ainavā. Lai paātrinātu jaunā gadalaika iestāšanos, Rotko centrs apmeklētājiem piedāvā Pavasara izstāžu sezonu.
Gleznotājs Žaks Šapiro, īstajā vārdā Jakovs Šapiro, piedzima Krievijas impērijas Vitebskas guberņas Dinaburgā (tagad – Daugavpils, Latvija). 1925. gadā pārcēlās uz Franciju un pievienojās Parīzes mākslinieku kolonijai “La Ruche” (“Spiets”), kur 20. gadsimta 20.–30. gados dzīvoja un strādāja tādi nākamie mākslas ģēniji kā Modiljāni, Pikaso, Šagāls un Ležē. Visi kopā viņi veidoja tā saucamo Parīzes skolu, bet Šapiro izdevās radīt pašam savu neatkārtojamu mākslas pasauli ar neparastām formām un spilgtām krāsām, kas joprojām raisa mākslas pazinēju, kolekcionāru un galeriju interesi. Rotko centra kūrētā izstāde “Pārnākšana: Žaks Šapiro” ir tapusi sadarbībā ar mākslas kolekcionāru Šmuelu Tacu (Ņujorka, ASV), apliecinot mākslinieka nozīmīgo vietu pasaules mākslas vēsturē un atgādinot par viņa izcelsmi.
Rotko centra kuratoru interese par Žaka Šapiro daiļradi aizsākās brīdī, kad radās iespēja papildināt centra krājumu ar diviem viņa oriģināliem un vienu no tiem eksponēt kolekcijas izstādē “Atrasts kolekcijā”. Pavasara sezonā skatītāju vērtējumam tiks piedāvāta jauna kolekcijas izstāde – “Saprātīga būtne”, izceļot gaismā arī citas Rotko centra krājumā atrodamās mākslas pērles.
Jauni spīdekļi ik gadu uzmirdz arī ikgadējā Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē, kas šogad aizrit ar nosaukumu “Trāpīts desmitniekā”, jo tiek rīkota jau desmito reizi un aizsāk Rotko centra desmit gadu jubilejas svinības. Mākslinieciskā “trāpīšana desmitniekā” sakņojas mākslinieka spējā tiktāl atbrīvoties savās izpausmēs, ka radītais darbs kļūst par jaunu atskaites punktu, no kura var sākties diskusija, strīds, fantāzija, gandarījums, niknums vai vēl cita emocionāla reakcija. Konkursa kārtībā šogad izvēlēti 48 mākslinieku darbi, kas pēc žūrijas vērtējuma bez jelkādiem ārējiem vai iekšējiem cenzūras žņaugiem, ar tiem intelektuālajiem impulsiem, kas māksliniekam pieejami, pravietiski “trāpīja desmitniekā”.
Par to, kā viens notikums var iedarboties uz citu un kā pat šķietami nelielas iejaukšanās var jūtami ietekmēt tiklab attēlus, kā dzīves situācijas, skatītājus mudina domāt poļu mākslinieka Pjotra Skovrona abstrakti reprezentatīvās grafikas izstādē “Interferences”.
Autors neaprobežojas ar tradicionālajām grafikas formām un labprāt nododas radošai telpas izpētei. Šos telpiskos eksperimentus lielākoties iedvesmo savulaik apgūtās inženierzinātnes.
Fotogrāfs un mākslinieks no Austrālijas Ralfs Kerle ar savu izstādi “Netveramais cildenums” vedina domāt, ka abstrakcija nav tikai mākslinieka neapzinātas vizualizācijas akts, kā dažs varētu sacīt. Tas drīzāk ir autora neapzināto novērojumu rezultāts, kur attēls manifestē to, ko spējušas uztvert mākslinieka smadzenes. Viņa medijs ir fotogrāfija, bet galvenais izpētes objekts – Sidnejas ostas ūdensceļi. Autora uzmanība ir koncentrēta uz dabā vērojamo un dabas radīto veidojumu fiksēšanu un konceptuālu pārstrādi par abstraktu mākslas fotogrāfiju. Ja darbus uzlūko ilgstoši, to vizuālā valoda mainās un pāriet no tīras abstrakcijas uz tādu, kur saskatāmi atpazīstami taustāmās pasaules elementi.
Abstrakcijā un dedzīgā interesē par arhitektūru sakņojas arī franču fotogrāfa Uriela Morgenšterna daiļrade. Viņu sajūsmina mākslinieku Marka Rotko un Pjēra Sulāža darbos vērojamais gaismas lietojums un melnās krāsas dziļi atstarojošās īpašības. Izstāde “Par Rotko un Sulāžu: Klusuma krāsa” iezīmē savstarpējās saskares punktus Marka Rotko, Pjēra Sulāža un Uriela Morgenšterna daiļradē. Tās iedvesmas avoti aptver plašu ģeogrāfisko areālu – no Ņujorkas līdz Rotko kapelai Hjūstonā, no Sulāža dzimtās Rodē līdz Konkas abatijai, cauri autoram personiski nozīmīgu vietu tvērumiem Losandželosā, Telavivā, dzimtās Francijas laukos un Daugavpilī. Šo daudzo ietekmju rezultātā ir tapusi pārliecinoša ekspozīcija, kuras jaudu nosaka neapstrādāta attēla spēks, padarot Uriela Morgenšterna darbus par saistmateriālu, kas savieno mūsdienu mākslas izcilības.
Pavasara izstāžu sezona apmeklētajiem būs pieejama līdz 2023. gada 21. maijam.
Foto: Publicitātes
