VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz “Rudens kamermūzikas festivāla” atklāšanas koncertu šī gada 7. oktobrī “Lielajā ģildē”, kur uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem franču čellistiem, pārsteidzošais un talantīgais - Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras) un Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Programmā skanēs Bēlas Bartoka Alta koncerta versija čellam un orķestrim, Žana Gijēna Keirasa meistarīgajā pārlikumā, tam līdzās Bartoka laikabiedra Zoltāna Kodāja “Galāntas ciema dejas”, kuru enerģiskie raksti iemieso ungāru kultūras garu un Franča Šūberta Devītā (“Lielā”) simfonija kā aicinājums mosties, pamanīt un iekrāsot dzīves skaistākos un būtiskākos mirkļus.
Repertuāra daudzveidība un mērķtiecīgs fokuss uz skaņdarba vēstījumu raksturo katru pasaulslavenā franču čellista Žana Gijēna Keirasa interpretāciju. Viņš spēlē 1696. gadā būvēto Gioffredo Cappa instrumentu, ar ko atskaņo gan seno, gan mūslaiku mūzikas repertuāru ar bezsvara stāvokļa vieglumu.
Žans Gijēns Keirass ieņem rezidējošā mākslinieka vietu dažādās koncertzālēs, festivālos un orķestros, tostarp Amsterdamas “Concertgebouw” orķestrī un Augšprovansas festivālā Forkalkjē, Utrehtas “Vredenburg” centrā, Ģentes “De Bijloke” centrā, Strasbūras Filharmonijas orķestrī un Londonas Vigmora zālē. Mūziķis nereti uzstājas kopā ar tādiem pasaulslaveniem orķestriem kā Filadelfijas orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Mālera kamerorķestris, “Orchestre de Paris”, Londonas simfoniskais orķestris, Leipcigas “Gewandhaus” orķestris un Cīrihes “Tonhalle” orķestris diriģentu Ivāna Fišera, Filipa Herevēges, Jannika Nezē-Segēna, Fransuā Ksavjē Rota, Džona Eliota Gārdinera un Rodžera Noringtona vadībā.
Par čellista laikmetīgās mūzikas interesēm liecina bagātīgais viņam veltīto jaundarbu klāsts. Savu skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus Žanam Gijēnam Keirasam uzticējuši tādi mūslaiku skaņu meistari kā Ivans Fedele, Žilbērs Amī, Bruno Mantovani, Mišels Žarels, Johanness Marija Štauds, Tomass Larhers un Tristans Miraijs. 2014. gada novembrī, atzīmējot komponista Pētera Etveša 70 gadu jubileju, Žans Gijēns Keirass ierakstīja viņa čellkoncertu paša autora vadībā.
“Rudens kamermūzikas festivālu” atklās Franča Šūberta Devītā (“Lielā”) simfonija Domažorā. 1840. gada 10. martā Roberts Šūmanis savā izlolotajā “Neue Zeitschrift für Musik” (“Jaunās Mūzikas Žurnāls”) sīki un detalizēti aprakstīja jaunatklāto partitūru. Neliels citāts no tā: “Šeit līdzās absolūti pilnīgai muzikālajai meistarībai jaušama dzīvība visās tās nokrāsās, un tas viss ir pārpludināts ar romantisma mūzikas esenci. Instrumentācijas spožums un novatorisms, formas plašums un pārsteidzošas noskaņas maiņas, visa jaunā pasaule, kura atklājas mūsu priekšā – tas viss var pamatīgi mulsināt klausītāju, tāpat kā jebkura pirmā sastapšanās ar nepazīstamo. Bet pirmo apjukumu nenoliedzami nomaina jauka pēcgarša – tāda, kādu piedzīvojam burvīgas izrādes beigās. Klausoties šo darbu, šķiet, ka komponists allaž precīzi zināja, ko vēlas pateikt un kā to pateikt, un bija pārliecināts, ka viņa vēstījums ar laiku kļūs arvien skaidrāks.”
Savukārt ungāru komponista Zoltāna Kodāja vārds mūsdienās tiek vienlīdz bieži saistīts gan ar viņa komponista daiļradi, gan ieguldījumu etnomuzikoloģijas un mūzikas pedagoģijas jomās.
“Galāntas ciema dejas”, savā būtībā, ir Zoltāna Kodāja bērnības mūzika. Tās saknes meklējamas Ungārijas (mūsdienās Slovākijas) pilsētā Galāntā. Varētu teikt, ka tā ir tautas mūzika, kas ievīta greznā koncertzāles ietērpā.
Koncertu noslēgs Zoltāna Kodāja laikabiedra, ungāru komponista Bēlas Bartoka Alta koncerts versijā čellam un orķestrim, kam visprecīzāk derētu raksturojums – tautas folklora laikmetīgā mērcē. Šis koncerts, ko klausītājiem būs iespēja dzirdēt Žana Gijēna Keirasa izpildījumā, kalpo kā lielisks piemērs, sevī apvienojot Austrumeiropas folkloras elementus, baroka laikmeta polifonos sasniegumus un 20. gadsimta mūzikas elpu. Koncerts tika pirmatskaņots 1950. gadā Viljama Primroza lasījumā kopā ar Mineapolisas simfonisko orķestri.
“Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
13.oktobrī “Mazajā ģildē” būs klausāma koncertprogramma “Pastkartes no Kurzemes”.
Altiste Santa Vižine, kontrabasists Matīss Eisaks un pianiste Agnese Egliņa satiekas Rīgā, lai vienotos kamermūzikas programmā, kuras kopsaucējs meklējams Kurzemē. Programmā – Pēteris Vasks, Gundaris Pone, kā arī Kristapa Pētersona jaundarbs pēc pusotru gadsimtu vecākā kolēģa Emiļa Melngaiļa Kurzemes pierakstiem.
Savukārt 16. oktobrī “Dzintaru koncertzālē” uz skatuves būs dzirdama izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride. Viņas lolotais klavieru kvartets “Skride Quartet” atgriežas pie Latvijas klausītājiem ar divu izcilu kamermūzikas meistaru mazāk pazīstamiem šedevriem - Antonīns Dvoržāks “Otrais klavieru kvartets” un Džordžes Enesku “Pirmais klavieru kvartets”.
16. oktobrī koncertzālē “Lielais dzintars” un 20. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” koncertporgrammā “Made in California” uzstāsies aizrautīgais pianists, vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts, vairāku mūzikas balvu ieguvējs pianists Juris Žvikovs. Koncertprogrammā: Džona Keidža, Džona Adamsa, Henrija Kauela, Džordža Krama, Filipa Glāsa un Lū Harisona mūzika.
Festivālu noslēgs Parīzē mītošais “Quatuor Ébène” - viens no pārsteidzošākajiem mūsdienu stīgu kvartetiem, kas iedvesmojis klausītājus visā pasaulē! 23. oktobra vakarā “Dzintaru koncertzālē” izskanēs krāšņa festivāla noslēguma koncertprogramma - Henrijs Pērsels “Fantāzijas”, Ģerģs Ligeti “Pirmais stīgu kvartets” (Métamorphoses nocturnes) un Roberts Šūmanis “Pirmais stīgu kvartets”.
Foto: Publicitātes
