Rundāles pils ansambļa teritorija aizņem 85 hektārus. Tajā ietilpst 10 hektāru liels baroka stila franču dārzs – ievērojamākais vēsturiskais dārzs Baltijā, kas šogad nominēts “Eiropas Dārza balvai 2021”. Balva tiks pasniegta trīs kategorijās: “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”, “Kultūrainavas aizsardzība vai attīstība” un “Laikmetīga parka vai dārza dizains vai koncepcija”. Kopumā izvirzīti deviņi nominanti, tos izvēlējās 12 starptautiskas žūrijas locekļi.
Rundāles pils franču dārzs nominēts kategorijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”. Šajā kategorijā vēl izvirzīti tādi Eiropas dārzi kā Lowther pils un dārzi (Penritha, Lielbritānija) un Marqueyssac dārzi (Vezaka, Francija). Katrā no kategorijām tiks piešķirta viena 1. vietas balva un divas 2. vietas balvas. “Eiropas Dārza balvas 2021” ieguvēji tiks paziņoti 2021. gada 9. septembrī, bet apbalvošanas ceremonija plānota 10. septembrī Dikas pilī (Schloss Dyck) Jīhenā, Vācijā.
Rundāles pils dārza ierīkošana notika līdztekus pils būvniecībai (1736–1740) pēc arhitekta Frančesko Rastrelli 1735./1736. gadā izstrādātā plānojuma. Dārza izstrādes darbus vadīja brāļi dārznieki Kristofers un Mihaels Veilandi. Mainoties pils saimniekiem, 19. gadsimtā, pretēji laikmeta tendencēm, franču dārzs netika pārveidots par angļu tipa parku, un tā plānojums gadsimtu gaitā saglabājās. Alejas un dzīvžogi tika uzturēti un cirpti baroka dārza tradīcijās līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tāpēc mūsdienās baroka parku bija iespējams atjaunot tuvu tā sākotnējam veidolam.
Parka atjaunošanas plānu 1975./1977. gadā izstrādāja Ļeņingradas institūta “Giproteatr” projektētāji. Pāraugušo koku izciršana tika sākta 1976. gadā, pirmais celiņš izveidots 1978. gadā, pirmā alejas liepiņa iestādīta 1984. gadā, tā pamazām atjaunojot franču dārzu iespējami tuvu Rastrelli izstrādātajam projektam.
Turpinot attīstīt Rundāles pils teritoriju, meža parkā tiek veidoti un atjaunoti Rastrelli projektētie Pastaigu bosketi. Pie kleķa žoga pils ziemeļaustrumu pusē kādreiz bijusi hercoga siltumnīca. Šo vēsturisko celtni plānots uzbūvēt no jauna, lai audzētu stādus un ziemā uzglabātu eksotiskos augus.
Rundāles pils nominācijā atzīmēts, ka “Latvijas unikālā baroka dārza visaptveroša un profesionāla atjaunošana bija sarežģīts darbs, kas lielā mērā bija atkarīgs no muzeja darbinieku un brīvprātīgo centības un ieguldītā darba”.
Rundāles pils apbūves ansambļa universālā vērtība ir nesaraujami saistīta ar autentiskuma saglabāšanu, uzturot un kopjot ēkas un teritoriju atbilstoši kultūras mantojuma saglabāšanas prasībām.
“Eiropas Dārza balvu” (European Garden Award) organizē Eiropas Dārzu mantojuma tīkls un fonds Schloss Dyck. Eiropas Dārzu mantojuma tīkls (European Garden Heritage Network) ir organizācija, kas nodibināta 2003. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē,
Vācijā. Tā sniedz dažādus pakalpojumus, veicina starptautisku dārzu cienītāju interesi par parkiem un dārziem partnervalstīs un ir profesionāli atzīta kā kompetenta un atraktīva partnerorganizācija profesionālai apmaiņai un sadarbībai dažādos projektos, kuros iesaistījušies vairāk nekā 200 partneri no 15 Eiropas valstīm. Fonds Schloss Dyck (Stiftung Schloss Dyck) ir dibināts 1999. gadā Dikas pilī Jīhenā, Vācijā, lai saglabātu un attīstītu to kā Dārzu mākslas un ainavu dizaina centru.
“Eiropas Dārza balva” tiek pasniegta kopš 2010. gada, līdz 2019. gadam to saņēmuši 93 uzvarētāji no 15 valstīm. Balvas saņēmēju vidū ir tādi UNESCO Pasaules mantojuma objekti kā Monseratas pils un parks Sintrā (Portugāle), Loršas abatija (Vācija), Pēterhofas pils Sanktpēterburgā (Krievija), Kjū Karaliskais botāniskais dārzs (Lielbritānija), Šomontas pils un tās Starptautiskais Dārzu festivāls (Francija). Balvu saņēmušas arī organizācijas, piemēram, Karaliskā dārzkopības biedrība (Lielbritānija), un tādas pilsētas kā Malme (Zviedrija), Kopenhāgena (Dānija) un Ķelne (Vācija), kas pārliecinoši strādā ilgtspējīgas un videi draudzīgas pilsētu attīstības un klimata adaptācijas virzienā.
Eiropas Dārza balvas pretendentus izvērtē starptautiska žūrija, kurā darbojas Kerstin Abicht (Vācija), Roswitha Arnold (Vācija), Ed Bennis (Lielbritānija), Lieneke van Campen (Nīderlande), Gunnar Ericson (Zviedrija), Jacob Fischer (Dānija), Davorin Gazvoda (Slovēnija), Nuno Oliveira (Portugāle), Brigitte Mang (Vācija), Jens Spanjer (Vācija), Michael Walker (Lielbritānija), Udo Woltering (Vācija).
Foto: Artis Jutus
