VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz krāšņu “Senās mūzikas festivāla” noslēguma koncertu Rundāles pils dārzā 13.jūlija vakarā. Arī šogad koncertā skanēs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki”, kas kļuvis jau par “Senās mūzikas festivāla” tradīciju un ik gadu kopā pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Andra Veismaņa vadībā, koncertā uzstāsies talantīgais vijolnieks Roberts Balanas!
“Senās mūzikas festivāla” noslēgumā arī šogad skanēs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” – viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Ciklā apvienotie četri vijolkoncerti pirmoreiz izdoti 1725. gadā krājumā ar nosaukumu “Harmonijas un izdomas sacensība”. Un patiesi – šajā mūzikā netrūkst ne harmonijas, ne izdomas, jo Vivaldi sirsnīgi izpriecājies, zīmējot ainas no dabas un sadzīves, un partitūrā ierakstot arī vārdisku to atšifrējumu. Kompozīcijā iekodētais temperaments un krāsu sulīgums atraisa interpretu fantāziju, taču te vajadzīga arī briljanta spēles tehnika un dzīva muzikalitāte. Šoreiz saspēlē ar “Sinfonietta Rīga” to apliecinās spilgtais vijolnieks Roberts Balanas!
Ar krāšņi plaukstošu starptautisku karjeru un kaismīgu toni apveltītā Roberta Balanas dinastijas jaunākā atvase jau vairākus gadus dzīvo Londonā un koncertē ne vien uz pasaulslavenām skatuvēm, bet arī vietās, kur no elitāras spozmes nav ne vēsts. Īpašu uzmanību virtuozais mākslinieks izpelnījies ar savu neremdināmo vēlmi nojaukt robežas starp mūzikas žanriem, reizēm klasisko vijoli nomainot pret elektrisko un sensenas vērtības azartiski “atsvaidzinot” ar popa un roka mūzikas elementiem, tādējādi izpelnoties arī pat paša sera Eltona Džona sajūsmas pilnos atzinības vārdus! Jau 16 gadu vecumā Roberts Balanas kā solo mākslinieks debitējis Londonas Karaliskajā Svētku zālē un Vigmora zālē, un kopš tā laika vairākkārtīgi uzstājies Apvienotajā Karalistē, Eiropā un Āzijā. Vijolnieka muzikālās sadarbības partneru vidū minami tādi izcili mākslinieki kā diriģents un klavesīnists Trevors Pinoks (Trevor Pinnock), ģitārists Milošs Karadagličs (Miloš Karadaglić), saksofoniste Džesa Gilema (Jess Gillam) un diriģents Edvards Gārdners (Edward Gardner). Roberta Balanas pēdējā laika nozīmīgākās solo uzstāšanās ir aizvadītas Latvijas Nacionālajā operā, Viļņas Filharmonijas zālē, EartH teātrī un koncertzālē OMEARA Londonā, Bridžvoteras zālē Mančesterā, templī un arheoloģiskajā piemineklī Medinet Habu Ēģiptē. Šī gada februārī vijolnieks muzicēja un sniedza meistarklases prestižajā mākslas festivālā Kaimanu salās (Cayman Arts Festival), bet martā mākslinieks debitēja ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, atskaņojot Džona Adamsa “Dharma at Big Sur” - 6 stīgu elektriskās vijoles koncertu.
Līdzās Antonio Vivaldi mūzikai koncerta ieskaņā tiks izgaismotas arī citas 17. un 18. gadsimta mūzikas pērles. Koncertā skanēs Georga Filipa Tēlemaņa, Nikolas Porporas, Georga Frīdriha Hendeļa un Žana Filipa Romo skaņdarbi.
“Senās mūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
9. jūlijā Sv. Pētera baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās Norvēģijā bāzētais “Trio Mediaeval”, kas jau teju trīs desmitgades pieskaitāms senās mūzikas interpretu elitei. Sv. Pētera baznīcā ansamblis izgaismos pārlaicīga skaistuma caurstrāvotas lappuses no 15. gadsimtā darinātā un leģendām apvītā Oldholas manuskripta. Un līdzās tam likti arī pirms pāris gadiem tieši Trio Mediæval mūziķēm darināti mūsdienu komponistu šī manuskripta iedvesmoti “komentāri” – slavenā amerikāņu postminimālista Deivida Lenga meditācija Alleluia Amen un vokālajā mūzikā specializējušās norvēģu skaņrades Mariannes Reidarsdateres Ēriksenas Sol lucet.
Savukārt 10. jūlijā Mazajā ģildē skanēs “Franču baroka meistardarbi”. Programmā skanēs Fransuā Kuperēna skaņdarbi un mūsdienās retāk dzirdamu meistaru veikumi - starp tiem Mišels Piņolē de Monteklērs, Žans Žozefs de Mondonvils, Luī Nikolā Klerambo un Fransuā Frankērs. Līdzvērtīgi izsmalcināta ir arī šīs atklājumu pilnās programmas vēsturiski informētā atskaņojuma aizrautīgā saime – vadošā Latvijas klavesīniste Ieva Saliete un daudzpusīgā vijolniece Agnese Kanniņa, traversflautiste Vita Rozēna-Gaļicka un baroka čelliste Māra Botmane, tenors Ansis Bētiņš un soprāns Dārta Liepiņa.
11. jūlijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs koncertprogramma “Johans Sebastians Bahs Leipcigā”. Tajā tiks atskaņoti Johana Sebastiāna Baha, Ērharda Bodenšaca, Kristiana Erbaha, Melhiora Franka, Hansa Leo Haslera, Orlando di Lasso u. c. komponistu mūzika. Koncertā piedalīsies Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Jānis Pelše (pozitīvs), Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora solisti, diriģenti – Kaspars Putniņš un Pēteris Vaickovskis.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar klavicimbalas skanējumu koncertu papildinās Ieva Saliete.
13. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese uz zirņa”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Dārta Liepiņa, Nataniels Rasnačs, Sonora Vaice, Normunds Rutulis un Andris Ērglis. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Zane Grosa (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), Mārcis Vasiļevskis (elektriskā ģitāra) un stāstniece Karina Bērziņa. Koncertā piedalīsies arī baleta studijas “Freska” un deju skolas “Vendija” dejotāji, kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
Foto: Publicitātes
