30.jūlijā Salacgrīvas kultūras namā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga kopā ar izcilo krievu vijolnieku Alekseju Lundinu atklās Salacgrīvas klasiskas mūzikas festivālu. Pie diriģenta pults stāsies Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Mūzikas teātra mākslinieciskais vadītājs Fēlikss Korobovs.
Šoreiz klausītājiem tiks piedāvāta krāšņa un vasarīgi piesātināta programma, kurā vijīgas klasicisma un romantisma laikmeta melodijas mīsies ar liriskām atskaņām no 20. gadsimta.
Izcilā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna Simfonija Re mažorā ir viena no skaņraža agrīnajām simfonijām. Tā tapusi īsi pēc Haidna nonākšanas Esterhāzi galmā, 1761. gada pavasarī un ir pirmais Esterhāzi hercoga pasūtījums lielajam meistaram. Simfonijas uzbūvē joprojām jaušama baroka laikmetam raksturīgā Concerto Grosso ietekme, kam iezīmīgas bagātīgas pūšaminstrumentu un stīgu grupas solo pasāžas, savukārt simfonijas pirmās daļas izklāsts devis tās neformālo nosaukumu – “Rīts” (divas nākamās Haidna simfonijas ieguva, attiecīgi - “Pusdienslaika” un “Vakara” nosaukumu). Neapšaubāmi šī perioda Haidna simfonijām raksturīga nepiespiestība, vieglums un dejiska graciozitāte, kas tik ļoti iederas vasarīgā kopāsanākšanā!
Romantiķa Fēliksa Mendelszona uvertīras “Skaistā Meluzīne” pamatā ir sena viduslaiku teiksma par meiteni vārdā Meluzīne - pa pusei cilvēku, pa pusei nāru. Bruņinieks Reimunds ieskatās daiļajā meitenē un aprec to, taču pastāv vienošanās – Reimunds nedrīkst ar Meluzīni tikties sestdienās, kad meitene slēpdamās dodas peldēties un pārtop par nāru. Reimunds neiztur un vienošanos pārkāpj, izsekojot Meluzīni, kad tā nodevusies savai ūdens un viļņu kaislībai. Meitene izgaist un abu mīlestība ir izpostīta, vakara klusumā atstājot vien vāru vaimanu un viļņu šļakstu atbalsi. Emocionāli piesātinātais un sentimentāla melodiskuma caurstrāvotais skaņu audekls ir, iespējams, viens no skaistākajiem Fēliksa Mendelszona un romantisma laikmeta skaņdarbiem.
Starptautiski visatpazīstamākais 20. gadsimta pirmās puses brazīļu komponists, savas zemes kultūras kaismīgs pētnieks un apdziedātājs, Heitors Villa-Lobušs, sava mūža laikā radījis neiedomājamu skaitu dažādas formas skaņdarbu – gan orķestriem, gan koriem, gan operu uzvedumiem, kinofilmām un deju zālēm. Villa-Lobuša mākslinieka rokrakstam visspilgtākā iezīme ir spēja sakausēt brazīļu tautas folkloras elementus ar Eiropas akadēmiskās mūzikas tradīciju, radot izteikti oriģinālu un iedvesmojošu muzikālo materiālu. Divdesmitā gadsimta četrdesmito gadu otrajā pusē, jau pēc starptautiskas atpazīstamības un slavas iemantošanas tapis Villa-Lobuša opuss “Sinfonietta Nr.2”. Pieredzējušā un mērķtiecīgā skaņraža roka mums uzbur bagātīgu un krāšņu skaņas ainavu, kurā jaušama gan sulīgi bieza Brazīlijas džungļu augu sega zem melnajām tropu nakts debesīm, gan nesenie pasaules likteņu un zemju satricinājumi.
Sinfonietta Rīga programmā iekļauti arī divi šī gada jubilāra, pasaules koncertzālēs cildinātā latviešu komponista Pētera Vaska opusi. Tāpat kā viņa tālais brazīļu kolēģis, arī Vasks ir īstens “dabas bērns”, kurš mēdz ieklausīties putnu balsīs, koku šalkās, strautu čaloņā. Un Vasks ir arī kvēls nedziestošas cerības un patiesības paudējs. Koncerta programmā ietvertaiss skaņdarbs “Musica Dolorosa” iekļaujas komponista ekspresīvo un skaniski piepildīto 20. gadsimta 80. gados radīto kompozīciju lokā, bet opuss “Tālā gaisma” sarakstīts 1997. gadā un ir veltīts izcilajam vijolniekam un kamerorķestra “Kremerata Baltica” dibinātājām Gidonam Krēmeram.
Foto: Publicitātes
