Tukuma muzejs (Latvija) ir pagodināts piedāvāt izstādi, kurā skatāmas Sibīrijā uz bērza tāss rakstītas vēstules un to cilvēku piemiņas lietas, kas šīs vēstules rakstījuši. Vēstules tapušas padomju GULAG nometnēs un nometinājuma vietās (1941–1965). To autori bija iekļuvuši padomju sistēmai nevēlamo personu lokā savas pārliecības dēļ, notiesāti un izcietuši sodu stingra režīma darba nometnēs vai piespiedu kārtā deportēti no savām dzīvesvietām uz Sibīriju, bez tiesas sprieduma nometinot attālos Padomju Savienības rajonos un ilgstoši liedzot tiesības atgriezties dzimtajā zemē. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā kā dokumentārais mantojums ar simbolisku nozīmi, kā garīgā spēka avots.
Izstādē skatāmas vēstules uz bērza tāss, ko rakstījuši vīrieši, kas bija ieslodzīti tādās GULAG nometnēs kā SEVDVINLAG, VITEGORSTROJ, PEČORLAG, USOĻLAG, OZERLAG un citās. Vēstuļu autoru vidū ir arī sievietes un bērni, kas bija deportēti no Latvijas uz Omskas, Tomskas, Novosibirskas, Krasnojarskas un Amūras apgabaliem. Vēstulēs ir fiksēts šo cilvēku pieredzējums. Vairāk nekā 10 metrus garajā vitrīnā apskatāmi Sibīrijas apstākļus raksturojoši artefakti no 11 Latvijas muzejiem: Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Daugavas muzeja, Jēkabpils Vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Muzeja “Ebreji Latvijā”, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Talsu novada muzeja un Tukuma muzeja.
Izstādē skatāmi trauki, atsveķošanas rīki, apģērba piederumi un rokdarbi, kas piederējuši vēstuļu autoriem. Eksponātu vidū ir arī īpašs albums, kas darināts nometnē Vihorevkā un grāmata, ko par Sibīrijā pavadītajiem gadiem sarakstījis latviešu dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Izstādi papildina izstādes kuratores Agritas Ozolas sagatavota grāmata “Sibīrijas vēstules”, kurā ir gan vēstuļu teksti oriģinālvalodās un tulkojumā, gan vēstuļu autoru likteņstāsti un vēsturiskas fotogrāfijas.
Masveida deportācijas 20. gadsimta vidū vairakkārt ir pieredzējuši padomju okupēto valstu: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, iedzīvotāji. Izstādes publicitātei izmantota Lietuvas Okupāciju un Brīvības cīņu muzeja fotogrāfija, kurā redzami deportētie latvieši un lietuvieši Zavodovkas mežsaimniecībā 1950. gadā.
Izstādes kuratore Agrita Ozola, dizainere Tatjana Raičiņeca.
Foto: Publicitātes
