Klātienes princips varētu atgriezties krietni ātrāk, ja mums būtu skaidra vakcinācijas politika, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Riski, [organizējot mācības klātienē], pastāv vienmēr, taču jāņem vērā, ka nevienā Eiropas valstī attālinātais mācību process nav ildzis tik ilgi, kā tas ir Latvijā,” atzina ministre.
“Viens risku novēršanas faktors ir regulāra testēšana. Tajās skolās, kur atsāksies mācību process klātienē, būs regulāra darbinieku testēšana. Cik bieži – atkarīgs no testa veida. Konkrēts algoritms ar pirmdienu taps,” norādīja Šuplinska.
Viņa atzina, ka novadu sarakstu, kuros saslimstības rādītāji ir mazāki par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienās un attiecīgi 1.–4. klašu skolēni var mācīties klātienē, valdība pašlaik plāno pārskatīt reizi divās nedēļās.
Tāpat viņa atzina, ka epidemiologu lielākās bažas ir par to, ka, palielinoties skolēnu skaitam, pieaugs pārvietošanās sabiedrībā, un to viņi uzskata par vienu no lielākajiem riskiem – ka aktivizējas sabiedrības dzīve kā tāda.
“Klātienes princips varētu atgriezties krietni ātrāk, ja mums būtu skaidra vakcinācijas politika un vakcīnu daudzums,” uzskata ministre.
Tāpat viņa minēja arī saslimstības rādītājus, sakot, ka šie divi faktori nav atkarīgi no IZM un pagaidām nav optimāli.
Kā zināms, valdība konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē. No pirmdienas, 22. februāra, pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības klātienē atsāks 1.–4.klases.
Foto: Valsts kanceleja
