Turaidas muzejrezervātā pie Klaušinieku mājas atklāta brīvdabas izstāde “Acīs krītoši burti”, kā veltījums rakstniekam un fabulistam Pērsietim viņa 160. jubilejā.
Ar Turaidu Pērsietis, īstajā vārdā Kārlis Zemītis (1862 – 1901), bija cieši saistīts astoņus gadus, esot Turaidas pagasta rakstvedis laikā no 1893. līdz 1901. gadam. Darba uzdevumā Pērsietis bieži brauca uz Rīgu un kājām nāca no Siguldas stacijas uz Turaidu. Šo gājienu vizuālā stāstā parāda fotogrāfs Armands Andže analogās, melnbaltās fotogrāfijās.
Ārpus darba Pērsieša sirdslieta bija rakstīšana. Pērsieša daiļradei raksturīga humoristiska un tieša valoda ar sižetiem, kas noskatīti no dzīves. Izstādes nosaukums „Acīs krītoši burti” ņemts no tāda paša nosaukuma stāsta.
Visvairāk par Pērsieti varam uzzināt no viņa draugu atmiņām. Laikabiedri norāda, ka viņš ir reālists caur un cauri un ļoti vispusīgs dzīves un visdažādāko ļaužu kārtu un grupu pazinējs un tēlotājs. Pērsietis ir bijis kluss un pieticīgs cilvēks, lielisks novērotājs un saviem darbiem smēlies iedvesmu no apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem. Pērsieša simpātijas veltītas dzīves pabērniem. Latviešu literatūras vēsturnieks Teodors Zeiferts raksta: „Viņa stāsti ir mazas traģēdijas, ietvertas aukstas lietišķības nekrāsotos rāmjos.”
Pērsieša dzīves noslēgums bija traģisks, viņš saslima ar bakām un nomira vientulībā 39 gadu vecumā.
Viņa draugs K. Jirgens raksta: „Kas palicis no Persieša tautā: daiļš mākslinieks-dzejnieks. Persieša rakstu valoda tautiska, domās un stilā stipra, humoristiska. Sižeti ņemti no plašas tautas dzīves. Persietis ir mūsu lielākais un labākais fabulu dzejnieks. Fabulu talants ir viņa stiprums. Fabula ar humoru (smiedama-raudādama) atver mūsu acis, lai redzam savus trūkumus, un tāpēc viņa ir audzinoša. Maz ko vajadzēja Persietim un maz ko viņš vēlējās sev. Savu prātu, daiļumu, mazās vajadzības un mazās vēlēšanās viņš novēl tautai visā pilnībā.”
Foto: Publicitātes
