Laikmetīgās mākslas festivāls "Survival K(n)it 7" ietvaros no 4. līdz 10. septembrim ikviens ir aicināts sēsties pie “The Stitch Project” izšūšanas galda, lai izstādes darba laikā (plkst. 14-20) kopīgi izšūtu galdautu un sarunātos. "The Stitch Project" ir starptautisks mākslas projekts, kura mērķis ir paplašināt un nostiprināt dialogu starp māksliniekiem, kuri pārstāv dažādas minoritātes Skandināvijā. Projekts ir kā satikšanās vieta, ko veido piedzīvojums, dialogs, zināšanas un iedvesma izmantot tekstilu un amatprasmi. Tas ir četru gadu projekts, kas aizsākts 2012. gadā un beigsies 2016. gadā. Projekts ir viesojies Islandē, Palestīnā, Zviedrijā, Norvēģijā un tagad arī Latvijā.
8. septembrī no plkst. 14. līdz 20 blakus bibliotēkas ēkai, Leļļu teātra stāvlaukumā, būs aplūkojama projekta “No Show Museum” izstāde “Art of Nothing”. "No Show Museum" ir pirmais muzejs pasaulē par “neko”. Tā kolekcijā iekļauti 120 slavenu 20. un 21. gadsimta mākslinieku darbi, kas pievēršas “nekā” konceptam. Muzejs ierīkots mobilā pasta automašīnā, kurā apskatāmi 24 neredzami mākslas darbi, kā arī interaktīvā veidā skatītāji tiek iepazīstināti ar “nekā” idejas attīstību mākslas vēsturē. Projekta kurators Andreas Hoizers (Andreas Heusser) vizītes laikā sadarbosies ar latviešu mākslinieku Kasparu Upacieru, pievēršoties “nekā” jautājumiem savā radošajā darbībā. Plkst. 19.00 notiks Andreasa Hoizera lekcija par “neko” mākslā.
8. septembrī plkst. 18.00 notiks mākslinieka Robertas Narkus lekcija-performance “Kur ir manas iešļūcenes?”. Tajā Robertas Narkus pārdomā tādas tēmas kā nejaušību menedžments, nenoteiktība, kaktusu klasifikācija un Viļņas Patafizikas institūta dibināšana. Sākoties kādā jaukā dienā Zoodārzā, mākslinieka stāsts turpinās bijušajā apavu veikalā Helsinkos, pēc tam laikā un telpā pārceļoties uz māju Viļņas nomalē, kurā agrāk dzīvojis ārsts, kas padomju laikā bijis KGB aģents. Stāsts turpinās ceļojumā uz Parīzi bez iepriekšēja nodoma un noslēdzas, atgriežoties atpakaļ ar ideju. Darbā parādās atradumi no dažādām vietām, kas liecina par negaidītā un neparastā klātbūtni katrā ikdienā.
Robertas Narkus (1982) dzimis Viļņā, Lietuvā, dzīvo un strādā Amsterdamā. Mākslinieks raksturo savu darbību kā iespēju menedžmentu nejaušību ekonomikā. Viņš bieži vien savieno ikdienišķo un absurdo, kā arī uzsāk negaidītu sadarbību, lai pētītu tādus jēdzienus kā nenoteiktība, nejaušība un simboliskais kapitāls.
9. septembrī plkst. 18.00 notiks diskusija “Kolekcija valzirga vēderā un citi stāsti par lietām, ikdienas praksēm un līdzdalību mākslā”. Viena no šī gada festivāla “Survival K(n)it 7” tēmām apcer ikdienas lietu spēju atsegt neviennozīmīgus stāstus, atšķirīgas versijas par notikušo vai alternatīvas oficiālajai vēsturei. Itin bieži tieši māksla ir vieta, kur šie dažādie stāsti var eksistēt vienlaikus, iegūt balsi un parādīties publiskajā telpā, izmantojot mākslinieka skatījumu vai līdzdalības un skatītāju iesaistes prakses. Kādas iespējas paver alternatīvu stāstu atsegšana, kāda loma tajos ir lietām un nejaušībai? Ar kādiem izaicinājumiem šodien jāsastopas māksliniekam vai kuratoram, kurš nolēmis savā darbā “iesaistīt iedzīvotājus”? Diskusijas ietvaros kuratore Paula Toppila savā prezentācijā atklās Džeremija Dellera projekta “Do Touch” (2015) aizkulises IHME festivālā, Helsinkos. “Do Touch” laikā vietējo muzeju eksponāti tika ienesti publiskās vietās, kur, atļaujot iedzīvotājiem tiem pieskarties, tika pārdomāts veids, kādā iespējams saprast un mijiedarboties ar vēsturi, kultūru. Apvienība “Museums Revealed” stāstīs par festivāla “Survival K(n)it 7” laikā izveidoto ikdienas objektu apmaiņas muzeju. Antropoloģe Māra Pinka runās par lietu identitāti un to, kā tā mainās dažādos kontekstos. Kurators Kaspars Vanags pievērsīsies mazo stāstu nozīmēm jeb mikrovēsturēm, savukārt “The Stitch Project” aicinās piedalīties galdauta izšūšanā un izstāstīs par savu sarunu un izšūšanas darbnīcu ideju.
10. septembrī plkst. 18.00 Tenstas mākslas muzeja dirktore un kuratore Marija Linde stāstīs par zviedru mākslinieces, “Survival K(n)it 7” dalībnieces, Marijas Luīzes Ekmanes darbiem. Marija-Luīze Ekmane bieži attēlo ikdienas vidi pasteļtoņos, vienlaikus savos darbos iekļaujot absurdo un sirreālo. Viņa brīvi pārkāpj robežas un izmanto mākslas vēstures atsauces, sajaucot to visu kopā ar popkultūras elementiem. Darbos tiek attēlotas ikdienišķas un banālas ainas, bieži vien aizgūtas no vidusšķiru mājokļiem, lai tādā veidā transcendētu politikas, mākslas un erotikas tabu, kā izteiksmes līdzekli izmantojot rotaļīgu naivismu, kam ir tendence kļūt absurdam. Marī-Luīze Ekmane bija viena no pirmajām zviedru māksliniecēm, kas savos darbos pievērsās mājas dzīves, bērnu un ģimenes tematikai.
12. septembrī no plkst. 16 līdz 19 Lucavsalā (starp nesen iekopto parku un mazdārziņu rajonu) notiks performanču un akciju pikniks “Pēdējais Pikniks”, ko festivāla ietvaros organizē māksliniece Gundega Evelone un draugi: “"Pēdējie Pikniki" ir ne vien sega un maizītes, bet platforma mākslinieku performancēm un akcijām brīvā dabā. Pieci "Pēdējie Pikniki" notiek neparastās, šķietami nomaļās Rīgas vietās, kuras drīz skars urbānās pārmaiņas - piektais un pēdējais "Pēdējais Pikniks" notiks Lucavsalā, miljons eiro vērtā īpašumā, ar ko manipulē Rīgas Dome, un būs veltīts mērķtiecīgai staigāšanai. Katrā "Pēdējā Piknikā", kurā piknikot var ikviens, mākslinieki un radoši cilvēki paralēli tradicionālajam piknika rituālam rada performances un akcijas.”
Foto: Publicitātes
