Valmieras teātrī turpinās rekonstrukcijas darbi un pēc pauzes, kas pavadīta dodoties viesizrādēs visā Latvijā, janvārī atsāksies izrādes arī teātra telpās - Apaļajā zālē. Līdz ar atgriešanos teātrī, gaidāmas trīs pirmizrādes – Kērenas Klimovskas “Mans tēvs – Pīters Pens”, Edvarda Olbija “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?” un Alvja Lapiņa “Es neesmu klaviernieks”. Janvāra beigās skatītājiem būs iespēja redzēt arī jau skatītāju iecienītās izrādes - Stīvena Karama “Ģimene” un Deivida Lindsija-Ebēra “Labie cilvēki”. Lai gan izrāžu spēlēšana aktīvu rekonstrukcijas darbu laikā būs ar atsevišķām neērtībām kā teātra darbiniekiem, tā skatītājiem, tomēr tas nemazina prieku par iespēju atkal spēlēt savās mājās.
Pirmā no trim pirmizrādēm gaidāma 7. janvārī. Jaunais režisors Henrijs Arājs projekta “Jauno maiņa” ietvaros iestudē dramaturģes Kērenas Klimovskas pieaugšanas drāmu “Mans tēvs – Pīters Pens”. Stāsta varonis Daniels atkal atgriežas savā bērnībā, kurā toreiz uzzināja kādu noslēpumu – viņa tēvs ir Pīters Pens, jā, tas pats lidojošais zēns no Nekurnekadzemes, zēns ar īpašajām spējām. Meklējot atbildes, kāpēc viņa tēvs tik bieži aizmirsa par savu ģimeni, Daniels tās no jauna mēģina sameklēt šajā noslēpumā – šoreiz jau būdams pieaudzis. Stāsts par ticību, atbildību, vilšanos, vainas apziņu un pieaugšanu. Vai bija aplami ticēt tēvam? Vai tas bija godīgi? Un varbūt arī nekad netaps skaidrs, kas viņš bija. Pīters Pens? Varbūt tēvs aizlidoja, jo citādāk nevarēja?
Lomās: Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Māra Mennika, Ģirts Rāviņš, Kārlis Dzintars Zahovskis.
15. janvārī pirmizrādi piedzīvos amerikāņu dramaturga un Pulicera balvas laureāta Edvarda Olbija luga “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?” Ineses Mičules režijā. Kādā vēlā vakarā Džordžs un Marta, laulāts pāris pusmūžā, uzaicina ciemos universitātes kolēģi un viņa jauno sievu. Sākas dzīres, mīlestības un naida spēles, kuru noteikumus Džordžs un Marta ievēro kā svētu rituālu. Nežēlīgas asprātības, ar kurām apmainās nama saimnieki, negaidīti nomaina šķietami patiesi mīlestības atplaiksnījumi. Personības gaismas un ēnas puses, sapņi un nepiepildītas ilūzijas traucē lugas varoņiem uztvert realitāti tādu kāda tā ir, liek ļauties dusmām un noliegumam. Taču ikvienā dzīvā būtnē ir labestības potenciāls, kuru tas var atmodināt, lai palīdzētu sev un citiem.
Lomās: Ieva Estere Barkāne, Mārtiņš Liepa, Krišjānis Strods, Elīna Vāne.
Mēneša noslēgumā, 24. janvārī, pirmizrāde vecmeistara Vara Braslas iestudējumam, kas tapis sadarbībā ar ilggadējo radošo partneri Alvi Lapiņu, lai izstāstītu stāstu par komponista Emīla Dārziņa dzīves un personības aizkulisēm izrādē “Es neesmu klaviernieks”. Stāsts risinās 1908. gadā, kad leģendārās simfonijas “Melanholiskais valsis” radītājam Emīlam Dārziņam ir 33 gadi. Viņš nodzīvos vēl tikai nepilnus divus gadus, pareģos un brīdinās kāda zīlniece. Viņš un diriģents, dziedāšanas skolotājs Pāvuls Jurjāns ir labi kolēģi. Abi sapņo par latviešu operas dibināšanu. Emīls strādā pie operas “Rožainās dienas”. Negaidīti abi domubiedri kļūst nesamierināmi pretinieki. Ar Pāvula gādību Emīls tiek publiski apvainots muzikālā zādzībā. Emīls pārstāj komponēt, pats iznīcina vairākas savas klausītāju iemīļotas kompozīcijas. Kas notika? Kas bija šī konflikta pamatā? Muļķība? Skaudība? Greizsirdība?
Lomās: Mārtiņš Meiers un Emīls Zilberts, Dace Everss vai Baiba Valante, Kārlis Freimanis, Januss Johansons, Vizma Kalme, Ingus Kniploks, Tālivaldis Lasmanis, Ieva Puķe, Klinta Reinholde, Krišjānis Salmiņš, Diāna Krista Stafecka.
Biļetes pieejamas www.vdt.lv un visās “Biļešu paradīze” kasēs.
Foto: Publicitātes
