No 16.februāra līdz 13.martam Valmieras muzeja Izstāžu nama logos skatāma ekspresizstāde “Uz jūsu veselību!”, aicinot uzzināt par melnā balzama tapšanas vēsturi. To kā ārstniecības līdzekli savulaik varēja iegādāties arī Valmieras aptiekās.
Cik sens ir Rīgā izgatavotais brīnumdzēriens melnais balzams, kā tas tika izgudrots, kādi viltošanas mēģinājumi piedzīvoti un vēl citus interesantus faktus ekspresizstādē atklās Valmieras muzejs. Stāstu bagātinās vitrīnā izvietotās 19.–20.gadsimta balzama krūkas no muzeja krājuma.
Rīgas kalēju amata meistars Ābrams Kunce 1752.gadā, vārot, tvaicējot un nostādinot, atrada īsto sastāvu trejdeviņu zālīšu receptūrai. Tā par brīnumdzērienu rakstīja laikrakstos 1762.gadā: “Noderīgs dažādos gadījumos pie drudža, vēdergraizēm, zobu un galvas sāpēm, locekļu apdedzinājumiem, apsaldējumiem un mežģījumiem, pie baltās un sarkanās rozes, audzēju, indīgu kodumu, baltās rijējuguns, roku un kāju lūzumiem, īpaši pie slēgtiem lūzumiem, durtiem un kapātiem ievainojumiem. Visbīstamākos savainojumus tas dziedē piecās, sešās dienās.” Balzamam piedēvēja brīnumainas īpašības dziedēt cilvēka ķermeni pēc principa, ja nelīdzēs, arī neskādēs. Rāte apstiprināja Ābrama Kunces likumīgās tiesības vienīgajam savu izgudrojumu ražot un pārdot.
Nosaukums “Rīgas balzams” pirmo reizi minēts 1790.gadā. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā pirmā recepte, kuras sastāvā bijis jābūt vismaz 24 komponentēm, vairs netika tik stingri ievērota. Mūsdienās populārais dzēriens “Rīgas Melnais balzams” top rūpnieciski ražots AS “Latvijas balzams”.
Foto: Publicitātes
