10. janvārī Valmieras teātra Lielajā zālē vērsies priekškars izrādei mazajiem skatītājiem "Vējš vītolos" režisora Feliksa Deiča iestudējumā. Skotu rakstnieka Keneta Greiema (1859 – 1932) grāmata "Vējš vītolos" ir pasaules bērnu literatūras klasika – stāsti par draugiem Ūdensžurku un Kurmi, viņu dzīvi pie upes un mēģinājumu pāraudzināt neglābjamo dēkaini Krupi. Izrādei dziesmas ar Evitas Sniedzes vārdiem sarakstījis komponists Emīls Zilberts, skatuvi iekārtojis Reinis Suhanovs, kostīmus radījusi Ieva Veita, radošajā komandā arī gaisu mākslinieks Krišjānis Strazdīts un kustību konsultants Aigars Apinis.
"Vējš vītolos" ir tapis no gulētiešanas pasakām, ko Kenets Greiems izdomāja savam dēlam Elisteram. Rakstnieks ilgu laiku bija spiests strādāt bankā, lai arī ilgojās pēc laukos pavadītās bērnības, dzīvošanās pie ūdeņiem, plašumiem un klejojumiem. Pie pirmās izdevības Greiems pameta darbu bankā un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi ārpilsētas muižā. Stāsti par Žurka un Kurmja brīvo dzīvi pie upes, laivu braucieniem un klejojumiem mežā bija paša rakstnieka sapņu piepildījums. Savukārt viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – Krupis no Krupjapils, kas nepārtraukti ir pārņemts ar kādu nodarbi, lai pēc brīža to pamestu jauna jājamzirdziņa dēļ, esot Greiema dēla Elistera portrets. "Vējš vītolos" ir ietekmējis arī citas 20. gadsimta bērnu literatūras klasikas – "Vinnija Pūka" rašanos, jo Alana Milna ģimenē valdījusi pilnīga aizraušanās ar Krupja un viņa draugu dēkām.
"Galvenais mērķis, iestudējot šo izrādi, ir saglabāt grāmatas neatkārtojamo noskaņu – dabas tuvumu, dabiskas un tiešas draudzības jūtas starp varoņiem," saka izrādes režisors Felikss Deičs. "Tikpat svarīgi ir atrast skatuvisku atbilstību rakstnieka zīmētajiem raksturiem, nepazaudēt Kurmja pamatīgumu un dzīves gudrību, Žurka izpalīdzību un Krupja mākslinieka spontanitāti un neaprēķināmību. Bērnu rotaļa, brīva iemiesošanās dažādās būtnēs un priekšmetos, vienlaikus nezaudējot savu paša raksturu, ir viena no iespējamām "atslēgām", ar ko slēgt šo šķietami vieglo un nepretenciozo darbu."
Kopā ar galveno trijotni – Žurku (Imants Strads), Kurmi (Rihards Jakovels) un Krupi (Aigars Apinis), kā arī prātīgo Āpsi (Aigars Vilims) un intelektuālo zirgu Frīdi (Ivars Vanags), darbojas arī itāļu masku komēdijas pakalpiņi jeb dzanni (Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa,Kārlis Neimanis, Oskars Morozovs un Ģirts Rāviņš), kas tieši tā kā bērnu spēlēs viegli maina savas lomas, iejūtoties visdažādākajos tēlos, ar kuriem savās dēkās un piedzīvojumos sastopas galvenie varoņi.
"Lai arī izrādē būs tai īpaši rakstītas dziesmas, tā principiāli nebūs muzikālā izrāde, kurā aiz melodijām viegli noslēpt īstas darbības un attiecību trūkumu," uzsver režisors Felikss Deičs. "Lai arī pagājis vesels gadsimts kopš grāmatas radīšanas, gribētos izrādē saglabāt pietāti pret dabu, cieņu pret katru radījumu, izcilo humoru un labo valodu," saka režisors.
Izrādes arī 13. un 23. janvārī.
Foto: Publicitātes
