92. sezonu ar viesizrādēm Rīgā uzsācis Valmieras drāmas teātris. Trijos spēles laukumos tiks rādītas piecas pagājušajā sezonā tapušas izrādes un divi skatītāju iemīļoti agrākie iestudējumi. Savukārt jaunās sezonas darba plānā teātrī paredzētas 11 pirmizrādes, nozīmīga daļa no tām būs latviešu oriģināldramaturģija un klasika.
"Šis ir laiks starp Raiņa un Aspazijas jubileju un Latvijas simtgadi, kad arī teātris nevar nedomāt par Latvijas vēsturi, latvietību, latvisko kodu, tiem cilvēkiem, kas domāja un rīkojās, lai taptu mūsu valsts. Tāpēc trīs Valmieras teātra režisori ir izvēlējušies lugas par šim lielajām tēmām, bet Lauris Gundars uzrakstījis savdabīgu triptihu par Latviju un latviešiem,” stāsta teātra direktore Evita Sniedze. Jau septembrī notiks pirmizrāde pazīstamā scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša režijas debijai – viņš iestudē Laura Gundara lugu „Vienādas asinis” pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta „Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja” motīviem.
Turpmāk taps vēl divas Laura Gundara lugas – „Lattia” Vara Braslas un „Ballīte” Reiņa Suhanova režijā. „Tā sakritis, ka trīs režisori – Varis Brasla, Reinis Suhanovs un arī Mārtiņš Vilkārsis – absolūti neatkarīgi cits no cita uzrunājuši dramaturgu Lauri, kurš sarakstījis trīs pilnīgi atšķirīgus darbus, katru ar savu latvietības izpētes rakursu,” komentē Evita Sniedze. Sezonas gaitā tiem pievienosies vēl viena latviešu literatūras klasiska vērtība – Annas Brigaderes „Maija un Paija” Suhanova uzvedumā.
Režisors Varis Brasla: „”Lattia” nav luga par Jāni Cimzi, vai – vismaz ne tikai par viņu. Atmodas laiks bija ļoti sarežģīts un sazarots, tajā krustojās un strīdējās daudzu cilvēku idejas un centieni. Viņus vienoja vēlēšanās pacelt latviešus līdz kultūrtautas apziņai, darīt viņus vienlīdzīgus citu izglītotu un pašapzinīgu tautu vidū. Tā procesa „neviennozīmība” man šķiet saistoša”.
Savukārt režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, runājot par plānoto iestudējumu „Ballīte”, norāda: ”Tie procesi, kuru rezultātā tika dibināta Latvijas valsts, sākās tieši pirms simt gadiem. Par to domājot, man gribējās papētīt, kā vēsture ietekmē katra atsevišķa cilvēka mūžu. Un vai vispār ietekmē. Varbūt ir iespējams nodzīvot, vēstures neskartam? Tāpēc radās šī luga, kuras ideju ieraudzījām itāļu režisora Etores Skolas filmā „Balle” – kā cauri konkrētai vietai un cilvēkiem tajā iet vēsture”.
Šajās dienās turpināsies arī vairāku pagājušās sezonas nogalē uzsāktu lugu mēģinājumi. Felikss Deičs strādās pie Džona Marela lugas „Atmiņas” (darba nosaukums) – tā veltīta izcilās aktrises Sāras Bernāras dzīves pēdējai vasarai. Lomās – Dace Eversa (60 gadu jubilejas loma!) un Tālivaldis Lasmanis. Bet Mārtiņš Eihe mūsdienīgi un asi iestudēs Viljama Šekspīra „Romeo un Džuljetu” ar Rihardu Jakovelu un Rūtu Dišleri titullomās. Viesturs Meikšāns uzvedīs Latvijā vēl mazpazīstamā mūsdienu klasiķa Mariusa fon Maienburga lugu „Apjukums”. Sezonas otrajā pusē būs pirmizrādes arī režisoriem Elmāram Seņkovam, Mihailam Gruzdovam, Jānim Znotiņam un Inesei Mičulei.
Šosezon teātra kolektīvā jauni aktieri netiks uzņemti, taču atsevišķas lomas spēlēs Jānis Jarāns, Anta Aizupe, Sanita Pušpure, Alise Polačenko un Mārtiņš Upenieks.
Laikā no 6. līdz 31. augustam Rīgā tiks parādītas izrādes „Doktors Živago”, „Raudupiete” un „Zojkina kvartira” – Nacionālajā teātrī, „Dzimta” un „Triumfa arka” – Dailes teātra Mazajā zālē, kā arī „Sarkans” un „Siltumnīca” – Kultūras akadēmijas teātra namā „Zirgu pasts”.
Šajā vasarā lielas pārmaiņas ir piedzīvojusi Valmieras teātra Lielā zāle, kurai nomainīta skatuves grīda. Astoņpadsmit gadu laikā, kopš šī skatuve tika nodota lietošanā, nekādi būtiski uzlabojumi nebija veikti. Tagad, pateicoties Kultūras ministrijas (KM) un uzņēmuma SIA „BIKO-LAT” atbalstam, to izdevies izdarīt. Pārmaiņas notikušas arī skatuves portālā - iztaisnots proscēnijs, kas vēl vairāk pietuvinās aktierus skatītājiem un ļaus izjust lielāku tuvplānu.
Remonts veikts arī daļai teātra kases zonas, kur līdz šim ēkas celšanas nepilnību rezultātā bija nedroši uzturēties. Ar KM, Valsts nekustamo īpašumu atbalstu un saviem līdzekļiem vasarā paplašinātas administrācijas daļas iekštelpas, kā arī izremontēta kases daļa.
Apkopojot datus par pagājušo sezonu, VDT izrādes noskatījušies vairāk nekā 50 000 skatītāju. Kopā ar izbraukuma izrādēm nospēlētas 328 izrādes. Salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, skatītāju skaits palicis stabils, savukārt nospēlēto izrāžu skaits ir nedaudz palielinājies (piemēram, iepriekšējā sezonā nospēlētas 322 izrādes).
Foto: Publicitātes
