Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, pārrunājot attālināto mācību problēmas un augstskolu reformas gaitu.
Ministre atzīmēja, ka attālināto mācību process ir ievilcies un nevar vilkties bezgalīgi, jo sāk ciest mācību kvalitāte un arvien pieaug bērnu, vecāku un skolotāju psihoemocionālā spriedze, ko apliecina arī pētījumi. Valsts prezidents un ministre apspriedās, kādi drošības noteikumi būtu jāievēro, lai pakāpeniski atvērtu skolas klātienes mācībām. Tāpat ministre informēja, ka šodien Ministru kabinetam piedāvās klātienes mācību reģionālo principu, kas ļautu klātienē jau drīzumā mācīties novados, kur saslimstība ar COVID-19 ir mazāka.
Sarunā tika spriests arī par skolu datorizācijas jautājumiem, uzsverot nepieciešamību steidzami atjaunot skolu IT nodrošinājumu, kā arī paredzēt plašāku viedierīču pieejamību skolēniem. I. Šuplinska darīja zināmu, ka šobrīd notiek atbilstoša valsts iepirkuma noformēšana, lai ar 2021. gada septembri skolas būtu pilnvērtīgāk nodrošinātas ar mūsdienīgu IT nodrošinājumu. Valsts prezidents aicināja plaši raudzīties uz skolēnu attālināto mācību kvalitātes nodrošinājumu un uzsvēra: “Lai katram bērnam tiktu pilnvērtīgi nodrošināts attālināto mācību process, ir jāmeklē starpnozaru risinājumi, iesaistot citas ministrijas, pašvaldības un sadarbības partnerus, lai ne tikai skolā, bet arī mājās katrs bērns iegūtu kvalitatīvu izglītību ar atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu.”
Uzmanība sarunā tika pievērsta valsts pētījumu programmai, kas COVID-19 laikā ir iesaistījusi ap 500 Latvijas pētnieku. Valsts prezidents atzīmēja, ka ir nepieciešams pētījuma rezultātus pēc iespējas ieviest praksē. Šai pārnesei no pētījumiem uz praksi jābūt sistēmiskai. Valsts prezidents aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sadarboties ar citām ministrijām un dažādiem iespējamiem partneriem, kas varētu zinātnieku veikumu izmantot ražošanā un pielietot ikdienā.
Piemēram, viens no pētījuma rezultātiem ir aizsargtērpu testēšanas laboratorija, otrs ir saistīts ar gēnu sekvenēšanu un paraugu biobankas izmantošanu. Trešais, kas jau ir izgājis pirmo praktisko testēšanu, ir masveida siekalu testi, kas pēc to radīšanas tika izmantoti Kuldīgas novadā. Šobrīd tas ir palīdzējis novadam būt ar vienu no zemākajiem saslimstības rādītājiem. Tāpat tika pieminēti pētījumi par attālināto mācību ietekmi uz bērnu psihoemocionālo stāvokli, uzsverot nepieciešamību tos ņemt vērā turpmākajā mācību procesā.
I. Šuplinska atzīmēja, ka valsts pētījumu programma tiek un tiks turpināta, atbalstot jau izstrādātos projektus un paredzot tiem finansējumu. Piemēram, pētījums, kura rezultāti dos iespēju monitorēt notekūdeņus, lai agrīni atklātu COVID-19 infekcijas uzliesmojumus.
Pārrunājot augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības jautājumus, Valsts prezidents uzsvēra, ka turpinās sekot nozīmīgajai augstākās reformas ieviešanas gaitai.
Foto: Ilustratīvs
