Kristīgais kultūras notikums “Baznīcu nakts” šogad norisināsies sestdienā, 28. maijā. Jau otro gadu Baznīcu naktij pievienosies Latvijas sakrālajam mantojumam veltītais notikums “Atvērto baznīcu diena” – vairāk nekā 100 Latvijas dievnamu būs atvērti apmeklētājiem no pulksten 10.00 līdz 22.00 un ilgāk. Baznīcas, kuras būs atvērtas, ir atzīmētas notikuma kartē - www.baznicunakts.lv.
Šajā apskatā aicinām uzzināt par Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu dienas pasākumiem Rīgā.
Gleznainajā Āgenskalnā Rīgas evaņģēliskajā vasarsvētku draudzē “Cerība” Nometņu ielā pulksten 18.00 notiks Baznīcu nakts atklāšanas ekumeniskais svētbrīdis. Tur darbosies arī pagalma kafejnīca, varēs piedalīties ekskursijā pa baznīcu un saņemt aizlūgšanas no mācītājiem.
Ejot pa Mārupes ielu iespējams nokļūt Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē, kurā mācītājs Edgars Mažis sarunāsies ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu. Vēlāk būs izrāde “Mazliet smieklīga sēd – izrāde par dīvaino”, kurā piedalīsies cilvēku ar invaliditāti aktīvistes Baiba Baikovska un Diāna Ponaskova. Savukārt vakarā uzstāsies Rīgas Gospeļkoris Kristīnes Prauliņas vadībā.
Uz bruģainās Liepājas ielas lepni slejas Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca. Tajā būs Latvijas ikonogrāfu biedrības izstāde “Cerībā un ticībā”, kā arī ikonogrāfijas meistarklase. Baznīcā norisināsies ar humoru piepildītas sarunas ar draudzes prāvestu Krišjāni Dambergu. Tikmēr draudzes jaunieši dziedās slavēšanas vakarā, kā arī būs Svētā Augustīna darba “Atzīšanās” fragmentu lasījumi.
Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā ekskursijās varēs tuvāk iepazīt šo slavenā Rīgas arhitekta Johana Daniela Felsko neogotiskās arhitektūras pērli. Būs draudzes mūziķu slavēšanas mūzikas koncerts. Bērniem visu dienu būs iespēja piedalīties foto orientēšanās spēlē. Ērģeļu mūzikas cienītāji vakarā varēs ļauties Kristīnes Adamaites ērģeļspēles baudījumam, bet Baznīcu nakts noslēgsies ar Tezē dziesmu lūgšanu.
Lūgšanām un rāmai apcerei būs atvērta Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, kurā varēs aizlūgt par sevi, tuviniekiem, cilvēkiem Ukrainā un citur pasaulē cietušajiem, kā arī par mirušajiem tuviniekiem, pie ikonām noliekot svecītes.
Garākai pastaigai pa galvaspilsētu varēs izvēlēties Maskavas priekšpilsētas apmeklējumu – pa ceļam apskatīt Rīgas Jēzus evaņģēliski luterisko baznīcu, bet tālāk doties uz Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīcu pie Miera dārza. Pastaigu varēs noslēgt ar armēņu apustuliskās baznīcas Rīgas Svētā Gregora Apgaismotāja dievnama apmeklējumu, kas atrodas Kojusalas ielā, netālu no Latgales parka.
Vecrīgā apmeklētājus gaidīs Rīgas Doms, Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, kurā izskanēs Johanna Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Maksa Rēgera u.c. komponistu skaņdarbi, kā arī klausītājus priecēs projekta “Jāņa ielas republika” mūziķu dziesmu vakars.
Plašu notikumu klāstu piedāvās arī Vecrīgā, netālu no Rīgas pils mūriem esošā Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Tajā varēs aplūkot izstādes ar pastkartēm no anglikāņu draudzēm pasaulē, kā arī varēs uzzināt par Šerbornas abatiju Anglijā un anglikānisma vēsturi. Būs vairāki koncerti – uzstāsies zvanu ansamblis “Primus”, Rīgas Lietuviešu vidusskolas ansamblis, būs arī baznīcas viesi aicināti uz elektroniskās un eksperimentālās mūzikas koncertiem.
Savukārt Bolderājas evaņģēliski luteriskajā baznīcas dārzā darbosies labdarības kafejnīca. Baznīcā gaidāmi arī Bolderājas Mūzikas un Mākslas skolas, kā arī jaukto koru “OGLE” un “Norise” koncerti, bet vakaru noslēgs Tezē lūgšana.
Bet netālu no Ķīšezera krastiem Jaunciema evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs slavēšanas dziesmu dziedāšana, kā arī nakts koncerts, kurā dziesmas par brīnumiem dziedās aktrise Dita Lūriņa un uzstāsies pianists Māris Žagars.
Kartē Baznīcu nakts mājaslapā – www.baznicunakts.lv – ir apkopotas ziņas par dievnamiem, kas būs atvērti un piedalīsies “Baznīcu naktī” un “Atvērto baznīcu dienā”. Ikviens ceļotājs ir aicināts izplānot savu maršrutu un doties apceļot baznīcas kopā ar ģimeni, draugiem vai varbūt vadot veselu ekskursiju.
Plānots, ka baznīcās, kur ir tāda iespēja, pulksten 12.00, 18.00 un 22.00 zvanīs zvani. Pulksten 21.00 vienā laikā visās baznīcās lūgs Tēvreizes lūgšanu un dziedās tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!”. Ikviena draudze ir šogad īpaši aicināta tam pievienot aizlūgumus, iestājoties par Ukrainas tautu viņas cīņā par savas valsts brīvību no Krievijas okupācijas.
Baznīcu nakts ir kristīgs kultūras notikums, un šogad Latvijā tas notiks jau devīto reizi. Notikums ir ekumenisks, un tradicionāli norisinās no pulksten 18.00 līdz 24.00. Tajā kopīgi piedalās dažādu Latvijas kristīgo konfesiju draudzes. Baznīcu nakts ir satikšanās ar skaistumu baznīcas kultūras, mākslas un garīgo vērtību mantojumā, tā ielūdz ikvienu cilvēku sastapties ar Dieva skaistumu Latvijas baznīcās, cilvēkos un katram savā dvēselē. "Baznīcu nakts" Latvijā notiek kopš 2014. gada. Baznīcu nakts ideja līdz Latvijai atceļoja no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais šāds Kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Drīz pēc tam pasākums notika arī Čehijā un Slovākijā. Kopš 2012. gada Baznīcu nakts notiek arī Tartu, Igaunijā. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Latvijā Baznīcu nakti organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa - nodibinājums "Baznīcu Nakts fonds".
Atvērto baznīcu diena ir iniciatīva, kas pievienojās Baznīcu naktij 2021. gadā. Ap Latvijas simtgades laiku tapa skaidrs, ka Baznīcu nakts ir jāpapildina ar notikumu, kas dāvātu vairāk laika iepazīt Latvijas sakrālo mantojumu. Valstiski patriotiski raugoties, ir vajadzīga diena vismaz reizi gadā, kad vairums dievnamu ir atvērti. Tā būtu iespēja Latvijas ļaudīm un mūsu valsts viesiem apceļot Latvijas novadu dievnamus un iepazīt to sakrālā mantojuma skaistumu. Latvijas dievnamu arhitektūra un māksla - dievnama sakrālā telpa visā veselumā - ir vērtība, kurai jādod iespēja uzrunāt cilvēku mūsdienu pasaulē. Atvērto baznīcu diena ir arī pateicības apliecinājums tiem Latvijas ļaudīm, kuri savās draudzēs kalpodami vai ziedodami līdzekļus, ir rūpējušies par dievnamu atjaunošanu, uzturēšanu, saglabāšanu no paaudzes paaudzē.
Foto: Publicitātes
