Tweet |
|
Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā. Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve. Vēl viena vēsturiskā ēka ir vizuāli sakopta, fasāde atguvusi savu vēsturisko krāsojumu un tagad tā skaisti iekļaujas Vecrīgas panorāmā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Latvijas kultūrvidei svarīgā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – apmeklētāju iecienītās izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošanas darbi pabeigti, rūpīgi sekojot Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm par ēkas autentiskuma saglabāšanu. Atbilstoši plānotajam grafikam darbi sekmīgi noritējuši un turpinājušies arī pandēmijas apstākļos.
“Pateicoties raitai sadarbībai starp būvniecībā iesaistītajām pusēm un VNĪ iekšējai būvuzraudzībai, būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.
Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.
“2021. gadā turpināsies darbi pie daudzu nozīmīgu kultūras iestāžu ēku rekonstrukcijas, renovācijas un būvniecības – plānots, ka būvdarbi tiks uzsākti arī Leļļu teātrī, Valmieras teātrī, Miera ielā 58, Rīgas Cirka ēkā, Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mītnes ēkā Mārstaļu ielā, būvdarbi jau uzsākti un turpinās Jaunā Rīgas teātra ēkā. Savukārt, “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas darbu pabeigšana ir pirmais solis ēkas atjaunošanā. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie finanšu avotu apzināšanas nākamajam, finansiāli ietilpīgajam posmam,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
VNĪ jau šobrīd veic projektēšanas darbus būvdarbu 2. kārtai, kurus plānots pabeigt aptuveni mēneša laikā. Arī būvdarbu 2. kārtas ēkas iekštelpu projektēšanas darbiem VNĪ noslēgusi līgumu ar PS “AD SPATIUM”. Kopumā projekta īstenošanai šobrīd jau rasti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – Kultūras ministrijas 2016. gadā piesaistītais valsts budžeta finansējums) izpētes, projektēšanas darbu veikšanai, autoruzraudzībai, būvprojekta izstrādei abām kārtām un 1. kārtas būvdarbiem. Pēc provizoriskajām aplēsēm tālākai iekšdarbu veikšanai ēkā, t.i., būvdarbu 2. kārtai nepieciešami vismaz 13 miljoni eiro, kam sadarbībā ar Kultūras ministriju plānots rast finansējuma avotu.
“Ir iegūta atjaunota fasāde. Tas patiesi priecē. Šobrīd mani galvenokārt uztrauc tas, kā virzīsies “Arsenāla” tālākā rekonstrukcija otrās kārtas ietvaros, jo mūsu mērķis ir nonākt līdz atjaunotai un atbilstoši savai funkcijai darbotiesspējīgai izstāžu zālei. To gaida mākslinieki, to gaida sabiedrība. Ejot laukā no Covid-19 izraisītās pandēmijas krīzes, šim objektam paredzu dzīvotspējīgu nākotni kā lielākajai mākslas izstāžu zālei Rīgā,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Izstāžu zāle „Arsenāls” izvietota 19. gadsimta 20. – 30. gados krievu vēlīnā klasicisma stilā celtajā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas 1980. gadu otrajā pusē pielāgots muzeja funkcijām. Tapis video stāsts par “Arsenāla” ēku Torņa ielā 1, Rīgā - ēkas pagātni, tagadni un nākotni - sajūtās dalās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja pārvaldes Ināra Bula un ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes autore Daiga Lēvalde (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”).
Līdz šim “Arsenālā” glabājās arī būtiska LNMM krājuma daļa, kas pārstāv laika periodu no 20. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tajā ietilpa vairāk nekā 28 000 vienību – gleznas, grafikas darbi, skulptūras un mākslas objekti. Notikusi “Arsenāla” krājuma pārvietošana uz VNĪ vadībā 2019. gada nogalē ekspluatācijā nodoto Muzeju krātuvi, kur mākslas darbi raduši pastāvīgu mājvietu. Šobrīd “Arsenāls” ir tukšs un viss krājums ir muzeju krātuvē, Pulka ielā 8, Rīgā. Pēc otrās kārtas būvdarbiem plānots, ka “Arsenālā” notiks izstādes, bet krājums paliks Pulka ielā.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro, starp tiem atjaunotas fasādes ievērojamām ēkām – “Arsenālam”, Farmācijas muzejam, Vēstures un kuģniecības muzejam, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Daugavpilī un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolai.
Uzņēmums šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves "Nākotnes nams" būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās "Terehova", "Pāternieki" un "Silene". Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Foto: Publicitātes