22. februārī svinīgā ceremonijā Latgales vēstniecībā GORS 19 nominācijās pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014”, godinot 2014. gada īpašākos notikumus, aktivitātes un cilvēkus latgaliešu kultūrā.
Literatūras kategorijās balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Ilze Sperga (par prozu grāmatā “Dzeiveiba”), bet par 2014. gada labāko izdevumu/grāmatu atzīta Jura Cibuļa “Purlovas grāmata” – drukāts piemineklis Balvu novada Lazdulejas pagasta Purlovas ciemam. Literatūras kategorija aizsāk arī jaunas nominācijas “Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē” dzīvi, kas izveidota pateicoties Ingas Ābeles romāna “Klūgu mūks” spilgtajam un pamanītajam vēstījumam. Šajā kategorijā turpmāk tiks apbalvoti darbi vai notikumi, kas vēsta par latgaliešu kultūru citās valodās (ne latgaliešu literārajā valodā).
Rosīgs 2014. gads bijis arī latgaliešu mūzikā. Kā gada debitanti balvu saņēma Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai”, kas ar dziesmas “Skani debesteņ” video versiju laurus plūca arī kategorijā “Labākais mūzikas video”. Otro gadu Boņuka balva tiek pasniegta nominācijā “Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā”, kurā šī gada uzvarētājs ir Rihards Dubra ar aizkustinošo skaņdarbu “Tu skaistō Dīva dōrza rūze”. Kā atzina žūrija – 2014. gada veikums akadēmiskajā mūzikā bija vissarežģītāk vērtējamais, jo visi nominanti ir ļoti spēcīgi. Līdz ar dziesmas “Vokors īt” panākumiem balvu par labāko 2014. gada sniegumu šlāgermūzikā saņēma grupa “Laimas muzykanti”, bet grupas “Elektrofolk” sniegums tika atzīts kā labākais tautas mūzikā. 2014. gadā. Pēc vairāku gadu darba pērn savu pirmo albumu izdeva grupa “Green Novice”, kuras sniegums kā labākais novērtēts kategorijā “Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā”, bet par labākajiem latgaliešu pop/rock mūzikā 2014. gadā atzīta grupa “Dabasu Durovys”. Latgaliešu kultūras gada balvā tiek noskaidrota arī Latvijas radio stacijās spēlētākā latgaliešu dziesma (spēlēta vismaz 3 radio stacijās) un pēc LaIPA datiem 2014. gadā “Radio hits” ir grupas “Bez PVN” izpildītā “Loopi”.
Visplašākā balvas sadaļa jau tradicionāli ir par sabiedrisko aktivitāti un sasniegumiem jeb “Sabiedrība un kultūra”. Pie gada amatnieka/saimnieka goda tika Jānis Kuzminskis, kurš pārsteidzis ar savu “AttAck” elektrisko ģitāru izgatavošanas meistarību. Jāņa taisītās ģitāras aktīvi spēlē arī latgaliešu mūziķi. Kā gada sniegums vizuālajā mākslā atzinību guvusi mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka septiņdesmit gadu jubilejas izstāde “Terra Vitae”, bet kā gada sniegums skatuves mākslā godināts Francim Trasunam veltītais uzvedums “Francis”, kuru klātesošajiem bija iespēja noskatīties ceremonijas pirmajā daļā. Kategorijā “Gada sniegums audiovizuālajā mākslā” balvu saņēma Viestura Kairiša stāsts par Latgali – dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī”, bet par latgaliešu valodas popularizēšanu latgaliešu cieņu un mīlestību izpelnījies nu jau arī latgaliski dziedošais mūziķis Kārlis Kazāks. Jau ziņots, ka šogad par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Boņuku saņēma žurnāliste, ilggadīga žurnāla “Katōļu Dzeive” redaktore Maruta Latkovska, bet kā 2014. gada cilvēks kultūrā sumināts kopienas “Kroma kolna broliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns. Pērnais gads latgaliešu kultūrā aizvadīts Franča Trasuna atceres zīmē – tas likumsakarīgi vainagojies arī “Boņuks 2014” atzinībā, jo par gada notikumu atzīta Franča Trasuna 150 gadu jubilejai veltītā pasākumu sērija.
Latgales vēstniecība GORS, Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014” organizētāji, aicina ikvienu interesentu jau tagad sākt sekot līdzi latgaliešu kultūras notikumiem 2015. gadā, lai pieteiktu balvai un godinātu astotajā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015” ceremonijā 2016. gada 28. februārī.
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. “Boņuks 2014” norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas Valsts meži”, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada dome, Dagdas, Ludzas, Balvu, Kārsavas, Krāslavas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības.
Foto: Publicitātes
